TGS BIOM (Biomasas uzkrāšana / augsnes bagātināšana )

• Augsnē organiskās masas nav daudz – tikai 2–10 %, bet tai ir nozīmīga loma. Tā palīdz uzturēt augsnes mitrumu, uzlabo struktūru, nodrošina barības vielas, stimulē augsnes organismu darbību.
• Augi augšanas laikā katru gadu izlieto daļu augsnes organisko vielu. Starpaugu izaudzētā virszemes un apakšzemes organiskā biomasa, iestrādāta augsnē, uzlabo augsnes struktūru, aerē, uztur barības vielu daudzumu, aktivizē mikroorganismu darbību, to dažādību.
• Piemēram, sarkanā āboliņa sausnā (kad raža 2,4 sausnas t/ha), hektārā var uzkrāt 82 kg N, 7,4 kg P un 93 kg K (Lietuvas Agrāro un meža zinātņu centra Jonišķeļu izmēģinājumu stacijas dati).
• Augsnē iestrādātā starpkultūras biomasa ne tikai apgādā pēc tās augošos augus ar slāpekli un citām barības vielām, bet arī papildina augsnes organisko vielu rezerves. Tomēr tas atkarīgs no iestrādātās zaļās augu maksas kvalitātes. Augsnes humusa daudzumu palielina tās organiskās vielas, kuru oglekļa un slāpekļa attiecība ir tuvu 15–20 (piemēram, iestrādājot sinepes vai rutkus to ziedēšanas laikā). Protams, augsne nekļūs īpaši bagātāka, vienu reizi iesējot starpkultūru, tomēr, darot to sistemātiski un vairākus gadus, augsnes organisko vielu daudzums palielināsies.
• Ja oglekļa un slāpekļa (C:N) attiecība ir maza (līdz 10:1) (piemēram, rutku vai sinepju augšanas laikā līdz ziedēšanas periodam vai citiem jauniem augiem), iestrādātie augi ātrāk sairs, vieglāk izdalīs slāpekli, tomēr pabaros tikai augu sekā sekojošos augus vai augsnes mikroorganismus. Sējot dažādus augus (tauriņziežus un vārpaugus) biomasa pēc ķīmiskā sastāva ir vērtīgāka par viena auga biomasu (mēdz būt dažāda C:N attiecība).
• No starpkultūras biomasas iestrādāšanas līdz nākamo augu sējai jāpaiet vismaz 3–4 nedēļām.
• Jo bagātāka augsne, jo mazāk būs jūtama ietekme. Lielāks efekts tiek panākts vieglākās, nabadzīgākās augsnēs.