Lopbarības (eļļas) rutki VB GAUSIAI

Vidējā sēklu raža – 2,0–2,9 t/ha. Sēklas prāvas, 1000 to svars – 9,26 g. Šo lopbarības rutku sēklas var izmantot arī eļļas ražošanai. Vidējais tauku daudzums sēklās sastāda 37,3 %, olbaltumvielas – 26,8 %, erukskābes – 1,1 %, glikozinolātu – 19,2 µmol/g. Augu vidējais augstums sasniedz 152 cm. Stiebri ir stingri un ļoti izturīgi pret veldrēšanos. Nobriedušas sēklas labi uzglabājas pākstīs, jo tās neatveras, un sēklas neizbirst. Šīs šķirnes pazīmes novērtētas pat ar 9 ballēm. Augu vidējais veģetācijas perioda ilgums no izdīgšanas līdz pilnīgai sēklu nobriešanai ilgst 95–105 dienas. Šīs šķirnes augus maz ietekmē slimības. Dīgstošu augu lapas ir prāvas, tāpēc ļoti labi nomāc nezāles. Lopbarības rutkus ir ļoti lietderīgi audzēt zaļajai lopbarībai vai zaļajam mēslojumam, un kā pēcpļaujas sējumus vai pat kā pēcražas augus. Izauguši lopbarības rutki ir ļoti izturīgi pret salnām, tāpēc to zaļo masu var izmantot lopbarībai līdz augsnes sasalšanai. Maija pirmajā pusē iesētus rutkus jau jūlija otrajā pusē var lietot zaļajai lopbarībai vai apart zaļajam mēslojumam,un vēlāk sēt ziemciešus. Tādēļ papuvi vasarā nevajadzēs apstrādāt. Rutki labi nomāc nezāles. Pētījumos, iesējot 30 kg/ha rutku sēklas un mēslojot ar N 60 normu, augusta sākumā zaļās masas raža sasniedza 29–34 t ha^–1, pēc kuru aparšanas zaļajā mēslojumā, ziemas rudzu graudu raža iegūta apmēram par 8,6–10,3 % lielāka, salīdzinot ar ražām pēc melnās papuves. Rutkus zaļajam mēslojumam un zaļajai lopbarībai var sēt arī pēc iepriekš noraktiem agrajiem kartupeļiem un pat pēc nopļautas labības – rudziem, kviešiem, miežiem, ja šo augu ražu novāc līdz augusta sākumam. Pēc šo augu ražas novākšanas vēl mēdz būt pietiekami aktīva temperatūra, lai tajā pašā gadā izaugtu bagātīga rutku zaļās masas raža. Pētījumos LAMMC Vokes filiālē rutki, kas ir iesēti pēc iepriekš noraktiem agrajiem kartupeļiem, līdz vēlam rudenim izaudzē līdz pat 30 t ha^–1 zaļās masas. Rutkus aparot zaļajā mēslojumā, nākamajā gadā miežu graudu raža bija par 0,76 t ha^–1 lielāka, salīdzinot ar miežu ražām, kas iegūtas pēc kartupeļu pirmssējas bez zaļā mēslojuma. Ja zaļā masa ir paredzēta mēslojumam, to var apart oktobrī, jo, atdziestot gaisam, zaļās masas mineralizācija ļoti palēninās, minerālslāpeklis dziļākos augsnes slāņos iekļūst mazāk.
Jūlijā vai augusta sākumā iesētie lopbarības rutki izaug daudz lapotāki, to stiebri mēdz būt sulīgāki, tāpēc tādu zaļo lopbarību labprāt ēdi visi dzīvnieki, pat daudz labāk par pļavu vai ganību atāla zāli. Izvēloties pareizu sējas laiku, var izaudzēt ļoti labu, olbaltumvielām bagātu lopbarību dzīvniekiem un pagarināt to barošanu līdz vēlam rudenim. Ļoti lietderīgi rutku zaļo masu jaukt ar pļavu vai ganību zālaugiem. Tādu maisījumu dzīvnieki ne tikai labi ēd, bet, uzlabojoties lopbarības kvalitātei, palielinās arī piena izslaukums un liellopu dzīvsvars. Ziedēšanas laikā augus labprāt aplido bites un citi kukaiņi. To apputeksnētie ziedi ātrāk aizmet pākstis, augi vienmērīgāk briest.

Apstākļos, kas atšķiras no šo pētījumu laikā bijušajiem apstākļiem, šķirnes parametri var atšķirties no tiem, kas norādīt šeit