Ungāru vīķi (ziemas / vasaras)

BETA

Vicia pannonica Crantz.

Selekcionēta: Alfaseed Bt., Ungārijā

Agra ziemas vīķu šķirne

  • Lielisks lopbarības augs, audzē maisījumos
  • Labi ēdams, ar labu lopbarības sastāvu
  • Var izmantot kā zaļo lopbarību vai sienam, skābbarībai
  • Ražas potenciāls – līdz 25–30 t/ha zaļās masas
  • Stiebrs – gaiši violets, gaļīgs, diezgan izturīgs, maz apmatots, 80–120 cm garš
  • Ziedi – balti, dažkārt gaiši rūsgani
  • Sēklas – tumši pelēkas ar melniem plankumiem, nedaudz saplacinātas
  • 1000 graudu masa ir apmēram 40 g
  • Bagātina augsni ar slāpekli
Audzē kā starpsējas augus maisījumos ar rudziem un tritikāli. Izceļas ar ļoti mazām prasībām pret augsni un lielās olbaltumvielu koncentrācijas dēļ ir pirmā zaļā lopbarība pavasarī. Ziemas vīķi var būt vieni no perspektīvākajiem starpaugiem, jo pēc zaļās masas ražas novākšanas pavasarī var paspēt iesēt vasaras labību, griķus, iestādīt kartupeļus. Ziemas vīķus var audzēt kā vasaras starpaugus, sējot tos jūlija beigās – augusta sākumā, bet zaļās masas ražu var pļaut līdz pat sasalumam. Rudzu vīķos olbaltumvielu ir vairāk nekā vasaras vīķos.
Lietuvā ungāru vīķus var sēt pavasarī lopbarībai maisījumā ar auzām, jo tie izaudzē lielu (lielāku nekā sējas vasaras vīķi) olbaltumvielām bagātu zaļās masas ražu.
 
Apstākļos, kas atšķiras no šo pētījumu laikā bijušajiem apstākļiem, šķirnes parametri var atšķirties no tiem, kas norādīt šeit

Rekomendējamā sējas norma audzējot sēklai: 60 kg/ha vīķu un 120 kg/ha rudzu

Rekomendējamā sējas norma audzējot lopbarībai: 50–60 kg/ha vīķu un 80 kg/ha rudzu

Rekomendējamā sējas norma audzējot maisījumā ar auzām: 100 kg/ha vīķu un 70–100 kg/ha auzu

Sēj 12,5 cm starprindās, sēklu iestrādā 3 cm dziļumā