Atpakaļ

Ekoloģiskā sēklkopība: labības un lopbarības augi


Sējas auzas (Avena sativa L.) eko
 

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Lieliski aug gan vieglās smilšmāla, gan vieglās smilšu un mālsmilts augsnēs. Labāk kā citas labības pacieš skābas augsnes. Kūdrainās augsnēs ir nepieciešami arī mikroelementi. Jāizvairās no sēšanas smagās māla augsnēs. Optimālais pH 5,5–7,0.

Augu seka

Nav prasīgas pret priekšaugiem. Labākās priekšaugu kultūras – ar mēsliem mēslota kukurūza, kartupeļi vai cukurbietes, daudzgadīgi zālaugi, pākšaugi. Visbiežāk audzējami pēc ziemas rudziem. Var tikt audzēts pēc miežiem. Vieglās augsnēs labi aug pēc sēklas lupīnām. Nesēt atkārtoti. Rotācija – vismaz 5 gadi.

Mēslošana

Sēt pēc labi mēslotiem priekšaugiem. Mēslot pēc nepieciešamības ar sertificētiem ekoloģiskiem mēslojumiem.

Sējas laiks

Pēc iespējas ātrāk (tiklīdz var tikt uz lauka) mitrā augsnē, vismaz līdz 20.–25. aprīlim. Sadīgstot auzas pacieš salnas līdz –3–4 °C. Sēklas sāk dīgt esot 2–3 °C temperatūrai.

Sēklas norma

200–230 kg/ha. Sēj 3–4 cm dziļumā smagās augsnēs, 4–5 cm – vieglās augsnēs.

Sējuma kopšana

Pēc sējas rullēt ar gredzenveida veltni. Mālsmilšu un vidēja smaguma augsnē auzu sējumus var ecēt pirms sadīgšanas, apmēram 5–6 dienas pēc sējas. Jāizvairās no sadīgušu auzu ecēšanas.

Novākšana

Auzas ar kombainu pļaujamas, kad lielākā daļa augu skaras augšējā pusē graudi ir cieti nobrieduši. Kombaina trumuļa griešanās ātrums 800 apgr./min, sprauga starp trumuli un kuļtrumuli 22–18–6 mm, ventilatora griešanās ātrums 60 apgr./min. Sēklas žāvējamas līdz standarta 14 % mitrumam.

Cits

Nokavējot sēju, auzas ļoti cieš no vainaga rūsas, samazinās raža.
Kailās auzas (Avena nuda L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

Augsne

Lieliski aug gan vieglā smilšmālā, gan vieglā smilšu un mālsmilts augsnē. Labāk kā cita labība pacieš skābas augsnes (pH 4,0–5,0). Audzējot kūdrainās augsnēs, nepieciešami arī mikroelementi. Jāizvairās no sēšanas smagās māla augsnēs. Optimālais pH 5,5–7,0.

Augu seka

Nav prasīgas pret priekšaugiem. Labākās priekšaugu kultūras – ar mēsliem mēslota kukurūza vai kartupeļi, daudzgadīgi zālaugi, pākšaugi. Visbiežāk audzējamas pēc ziemas rudziem. Var tikt audzētas pēc miežiem. Vieglās augsnēs labi aug pēc sēklas lupīnām. Nesēt atkārtoti. Rotācija – vismaz 5 gadi.

Mēslošana

Mēslot pēc nepieciešamības ar sertificētiem ekoloģiskiem mēslojumiem. Ja labi priekšaugi, mēslot nav nepieciešams.

Sējas laiks

Pēc iespējas ātrāk (tiklīdz var tikt uz lauka) mitrā augsnē, vismaz līdz 20.–25. aprīlim. Sadīgušas auzas pacieš salnas līdz – 3–4 °C. Sēklas sāk dīgt esot 2–3 °C temperatūrai. Dīgšanas laikā ir mitruma prasīgas, dīgst ilgāk (10–15 dienu laikā pēc sējas).

Sēklas norma

5,0–6,0 milj./ha dīgstu sēklu (ap 170–190) kg/ha). Sēj 3–4 cm dziļumā smagākās augsnēs, 4–5 cm – vieglākās.

Sējuma kopšana

Pēc sējas rullēt ar gredzenveida veltni. Mālsmilšu un vidēja smaguma augsnē auzu sējumus var ecēt pirms sadīgšanas, apmēram 5–6 dienas pēc sējas. Jāizvairās no sadīgušu auzu ecēšanas.

Novākšana

Kailo auzu graudi nobriest nevienādi. Apakšējā skaras daļā graudi nobriest 10–12 dienas vēlāk nekā augšpusē.  Auzas ar kombainu pļaujamas, kad lielākā daļa augu skaras augšpusē graudi ir cieti nobrieduši. Kombaina trumuļa griešanās ātrums 800 apgr./min, starpas starp trumuli un kuļtrumuli 22–18–6 mm, ventilatora griešanās ātrums 60 apgr./min. Sēklas žāvējamas līdz standarta 14 % mitrumam.

Cits

Nokavējot sēju (maijs), sēt nav rekomendējams, jo auglīgums samazinās dubulti, auzas ļoti cieš no vainaga rūsas, samazinās raža. Nesēt auzas ar metāliem piesārņotās augsnēs, jo sēklas to uzkrāj. Auzu augšanai nepieciešams daudz ūdens, tās ir jūtīgas pret sausumu. Kailgraudu auzu graudu dīgtspēja ir mazākā – 75–90 %.
Velna auzas (Avena strigosa Schreb.) (eko)

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

Augsne

Labi aug smilšainās un mālsmilts augsnēs, bet var augt arī smagās, mālainās augsnēs vai augsnēs, kas nav bagātas ar uzturvielām. Optimālais pH 5,5–7,0.

Augu seka

Jāizvēlas augsne, kurā nav nezāļu. Nav prasīgas pret priekšaugiem. Labākie priekšaugi – ar mēsliem mēslota kukurūza, kartupeļi vai cukurbietes, daudzgadīgi zālaugi, pākšaugi. Visbiežāk tiek audzētas pēc ziemas rudziem. Var tikt audzētas pēc miežiem. Vieglās augsnēs labi aug pēc sēklu lupīnām. Nesēt atkārtoti. Rotācija – vismaz 5 gadi.
Nav rekomendējams pēc auzām sēt labību, jo auzas allelopātisko īpašību, slāpekļa uzkrāšanas (uzņemšanas) no augsnes un iršanas produktu (fitotoksisko skābju) dēļ var slāpēt labības augšanu. Sējot pēc tam pupas, problēmām nevajadzētu būt.

Mēslošana

Sēt pēc labi mēslotiem priekšaugiem. Mēslot pēc nepieciešamības ar sertificētiem ekoloģiskajiem mēslojumiem.

Sējas laiks

Pēc iespējas ātrāk (tiklīdz var tikt uz lauka) mitrā augsnē, vismaz līdz 20.–25. aprīlim. Sadīgušās auzas pacieš salnas līdz –3–4 °C temperatūrai. Sēklas sāk dīgt pie 2–3 °C temperatūras.

Sēklas norma

45–60 kg/ha, audzējot sēklai. Sēj 3–4 cm dziļumā smagākās augsnēs, 4–5 cm – vieglākās augsnēs.

Sējuma kopšana

Pēc sējas rullēt ar gredzenveida veltni. Mālsmilts un vidēja smaguma augsnē auzu sējumus var ecēt pirms sadīgšanas, apmēram 5–6 dienas pēc sējas. Jāizvairās no sadīgušu auzu ecēšanas.

Novākšana

Sēklu raža var sasniegt līdz 2,0 t/ha. Tās ir novācamas ar kombainu. Ja sakrīt veldrē, pļaujamas vālos, un izkaltētas kuļamas ar kombainu. Auzas ar kombainu pļaujamas, kad lielākā daļa augu skaras augšpusē graudi ir cieti nobrieduši. Kombaina trumuļa griešanās ātrums 800 apgr./min, starpa starp trumuli un kuļtrumuli 22–18–6 mm, ventilatora griešanās ātrums 60 apgr./min. Sēklas žāvējamas līdz standarta mitrumam, ne vairāk par 15,5 %.

Cits

Pacieš sausumu. Slikti pacieš paēnu. Velna auzas ir izturīgas pret nemetodēm, savu allelopātisko īpašību dēļ samazina nezāļu un slimību ierosinātāju daudzumu augsnē.
Sējas rudzi (Secale cereale L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Vispiemērotākā – mālsmilts un viegls smilšmāls, lieliski aug arī vieglās augsnēs. Nav rekomendējams sēt kūdrainās augsnēs (var izžūt), augsnēs, kur gruntsūdens ir augsts, smagā smilšmālā un mālos un grantainās vietās. Labi pacieš skābu augsni. Piemērotākais pH 4,5–7,0.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – āboliņi, lupīnas, zirņi, vīķu–auzu maisījumi, vasaras rapši, daudzgadīgi un viengadīgi zālaugu maisījumi, siderālālie augi, agrie kartupeļi, melnā vai aizņemtā papuve. Sēklai audzējamos rudzus nevar sēt blakus ziemas kviešiem un tritikālei. Augu sekā skābās augsnēs ar rudziem ir piemēroti vasaras rapši, zirņi, vasaras un ziemas vīķi, auzas, lupīnas. Mazāk skābās augsnēs ir piemēroti vasaras mieži, zirņi, ziemas un vasaras rapši.

Mēslošana

Audzējot pēc zaļās papuves – mēslojums ir siderālu augu iestrādāta biomasa, pēc citiem priekšaugiem – mēsli vai  komposts, pēc melnās papuves, atjaunojot augsnes auglīgumu, mēslot nav nepieciešams. Mēslošanai pēc nepieciešamības izmantot sertificētus ekoloģiskus mēslojumus.

Sējas laiks

Septembra pirmā puse.

Sēklas norma

5,0–6,0 milj./ha (200–230 kg/ha). Sēj 3,5–4 cm dziļumā, ar šauru sējmašīnu.

Sējuma kopšana

Nezāles iznīcināmas ar ecēšanu. Ecējams rudenī, lai nenostiprinātos ziemojošo nezāļu saknes, un pavasarī, veģetācijai atjaunojoties, vismaz divas reizes. Vispirms ar ecēšanu iznīcināmas dīgstošas nezāles, iznīcināms pavasara pelējums, uzlabojama aeracija. Otro reizi ecēšanas veicama pilnībā izcerojoties vai stiebru veidošanās laikā.
Novākšana Raža novācama ar kombainu, kad rudzu graudi ir cieti nobrieduši. Sēkla žāvējama līdz standarta 14 % mitrumam.
Ziemas tritikāle (x Triticosecale Wittm.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Vispiemērotākās – neskābas, auglīgas, neizmirkušas vidēja smaguma un smagas smilšmāla un māla augsnes. Optimālais pH 6,0–7,0.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – āboliņi vai citi pupiņu augi, daudzgadīgi zālaugi, rapši, viengadīgi lopbarības zālaugi, melnā un aizņemtā papuve. Ja nepieciešams var sēt pēc agrajiem kartupeļiem. Nav rekomendējams sēt pēc vasaras miglojamajiem augiem vai sēt atkārtoti. Sēklai audzējamo tritikāli nevar sēt blakus ziemas kviešiem un rudziem (ievērot vismaz minimālu 200 m telpiskās izolācijas attālumu). Nevar to sēt arī pēc ziemas kviešiem un rudziem. Nav rekomendējams sēt arī pēc vasaras miglojamās labības. Iespējamās augu sekas: ziemas rapši – ziemas tritikāle – vasaras rapši – kvieši vai: ziemas vai vasaras rapši – ziemas tritikāle – vasarā tritikāle – pupiņu augi, vai: ziemas vai vasaras rapši – ziemas kvieši – ziemas tritikāle + graudaugi – vasaras mieži. Ziemas tritikāli var sēt arī pēc ilggadējas zāles, kad ir nepieciešamas pārsēt pļavas vai ganības.

Mēslošana

Audzējot pēc zaļās papuves – mēslojums ir siderālu augu iestrādāta biomasa, pēc citiem priekšaugiem – mēsli vai  komposts, pēc melnās papuves, atjaunojot augsnes auglīgumu, mēslot nav nepieciešams. Mēslošanai pēc nepieciešamības izmantot sertificētus ekoloģiskus mēslojumus.

Sējas laiks

Septembra pirmā puse. Optimāli 1.–10. septembrī.

Sēklas norma

210–240 kg/ha. Mālos un smilšmālā sēj 3–4 cm, bet mālsmiltīs – 4–5 cm dziļumā.

Sējuma kopšana

Pēc sējas apstrādājams ar kultivatoru. Nezāles iznīcināmas ar ecēšanu. Ecējams rudenī, lai nenostiprinātos ziemojošo nezāļu saknes, un pavasarī, veģetācijai atjaunojoties, vismaz divas reizes. Vispirms ar ecēšanu iznīcināmas dīgstošās nezāles, iznīcināms pavasara pelējums, uzlabojama aeracija. Otro reizi ecēšana veicama pilnībā izcerojoties vai stiebru veidošanai laikā.
Speltas kvieši (Triticum spelta L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Vislabāk aug vidēji smagos smilšmālos, kaut arī tie nav prasīgi pret augsni. Optimālais pH 6,0-7,0.

Augu seka

Der labas pirmssējas kultūras (zirni, āboliņš, lucernas), bet pēc ļoti labām pirmssējas kultūrām spelta var saveldrēties. Nesēt blakus citai vārpaugu labībai. Pēc miežiem drīkst sēt tikai pēc 2 gadiem. Neiesēt atkārtoti. Der sēšana pēc āboliņa, pēc citiem pākšaugiem. Der aizņemtās papuves.

Mēslošana

Jāmēslo pēc vajadzības ar sertificētu ekoloģisku mēslojumu. Pieļaujama baltā āboliņa pasēja (2-3 kg/ha).

Sējas laiks

Jāiesēj laicīgi, lai pirms ziemas paspētu pienācīgi iesakņoties, izveidot krūmiņu un sagatavoties ziemai. Nepasteidzināt sēju, lai nepāraug.

Sēklas norma

4,5-5,0 mln./ha – Rietumu zonā (200-220 kg/ha), 4,0-5,0 mln./ha – Vidus zonā (180-200 kg/ha), 5 mln./ha – Austrumu zonā (220 kg/ha). Kad iesēj daudzgadīgās zāles, kviešu sēklas normu samazina. Sēj 3-4 cm dziļumā māla un smilšmāla augsnēs, 4-5 cm – vieglākā mālsmilts augsnēs.

Sējuma kopšana

Pēc sējas jāpieblietē pēc nepieciešamības. Ecē pavasarī, bet tie labi veido krūmiņus, raiti aug, izaug augsti, tāpēc labi nomāc nezāles. Jāizvēlas šķirnes, kas ir noturīgas pret sakrišanu veldrē, jo smago graudu un garā stiebra dēļ ražīgākās augsnēs var sakrist veldrē.
Novākšana Kviešus novāc ar kombainu, tiem pilnīgi nobriestot. Speltas kvieši neizbirst arī pļaujas nokavēšanas gadījumā, taču pilna brieduma periodā vārpas ir trauslas, un kombainu tītavas tās viegli sašķaida. Kombaina trumuļa griešanas ātrums 800 apgr. / min., atstarpe starp trumuli un manteļi 24-20-8 mm, ventilatora griešanas ātrums ap 60 apgr./min. Sēklas žāvē līdz standarta, ne vairāk kā 15,5 %, mitrumam. Izejvielu, kuras iepērk, standarta mitrums ir ≤ 14 %.
Cits

Speltu kuļ un sēj nelobītu, ar apvalkiem!

Graudus sēj ar visiem apvalkiem, tāpēc sējot jāvēro, lai neaizsprostotos sējmašīnas sēklu pievadi.

Speltas graudiem ar ziedapvalkiem dīgšanai ir nepieciešams lielāks daudzums ūdens, salīdzinot ar parasto kviešu sēklām.

Ilgas augšanas/garas veģetācijas zonās rudenī neiesaka agrīnu sēju, jo spelta šādos apstākļos izaudzē daudz dzinumu, bet tas novājina stiebru un speltas izturību pret sēņu slimībām.

Izkulti graudi arī mēdz būt ar vārpapvalkiem, kas pasargā graudu no slimībām un kaitēkļiem.

Speltas kvieši nav prasīgi pret augsni, mēslojumu, apkārtējas vides apstākļiem, ir pietiekoši gari un labi nomāc nezāles, tāpēc der audzēšanai bioloģiskajās saimniecībās.
Sējas griķi (Fagopyrum esculentum Moench.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Aug dažādās augsnēs, vispiemērotākais – mālsmilts un viegls smilšmāls. Smagas karbonizētas  vai ļoti skābas augsnes, ātri samirkstošas augsnes nav piemērotas. Optimālais pH 5,5–6,5.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – ar nezālēm neaizauguši uzkrājošie augi, pākšaugi, ziemas labības, kas mēslotas ar mēsliem, daudzgadīgi zālaugi, lopbarībai audzēti maisījumi. Vieglās augsnēs laba priekšaugu kultūra ir lupīnas. Jāizvairās sēt griķus pēc ar nemetodēm piesārņotiem kartupeļiem un auzām. Griķi ir laba priekšaugu kultūra uzkrājošiem augiem un labībām, tiem ir fitosanitārās īpašības. Pēc tiem labi aug visi vasaras augi.

Mēslošana

Griķus sēt pēc ar mēsliem mēslotiem priekšaugiem, mēslot ar sertificētiem ekoloģiskiem mēslojumiem. Griķi spēj no  augsnes uzsūkt grūti pieejamas barības vielas.

Sējas laiks

Maija II dekāde – maija beigas – jūnija sākums, kad augsnes temperatūra 8–10 cm dziļumā ir 12–14 °C. Sadīgstot griķi ir jūtīgi pret salnām.

Sēklas norma

3–4 milj./ha dīgtspējīgas sēklas, 80–100 kg/ha, sējot šauru rindu veidā,  45–60 kg/ha, sējot platu rindu veidā. Smagāka mehāniskā sastāva augsnēs sēj 4–5 cm dziļumā, vieglāka – 6–7 cm, bet ja virsējais augsnes slānis pārkaltis – pat 8–10 cm dziļumā.

Sējuma kopšana

Ecējot iznīcināmi nezāļu dīgsti, turklāt, noārdāma pēc lietus izveidojusies garoza, saglabājams mitrums, augsnē ielaižams gaiss. Ecēt šķērsām vai diagonāli sējumam, griķiem labi iesakņojoties. Griķiem sadīgstot un iezīmējoties rindām, irdināmas starprindas. Aprušināti augi izlaiž papildus saknes.
Novākšana Ražas novākšanas laikā uz auga ir pilnīgi nobrieduši, daļēji nobrieduši un pat ziedoši griķi. Novācami atsevišķā veidā vai ar kombainu. Ražu ir jānovāc tad, kad uz auga ir 75–80 % brūnganu sēklu. Griķi kuļami ar visu tipu kombainiem. Griķus kuļot ar kombaini, kuļtrumuļa griešanās frekvence ir ap 30 % mazāka nekā nepieciešams kuļot kviešus un  auzas, un, atkarībā no trumuļa diametra, iestatāma 600 – 800 min–1 robežās. Sprauga starp trumuļa un kuļtrumuļa formu 18–4 mm, ja griķi ir mitri, un 24–10 mm – ja sausi. Sprauga starp sietu caurumiem (vai diametra caurumiem) 10–20 un 3–10 cm. Ar aksiāliem kombainiem ar standarta rotoriem griķu ražu novākt nevar, tādēļ izmantojami rotori, kas ir paredzēti sojas kulšanai. Ja kuļami griķi ar zaļām lapām, šī tipa kombainos kuļtrumuļi ir nolaižami nedaudz zemāk (nekā kuļot vārpaugu labību), bet rotoru griešanās frekvence samazināma līdz 550 min–1. Izkultie griķi visbiežāk ir gana mitri, ar piemaisījumiem, tādēļ tos ir nepieciešams nekavējoties tīrīt. Neesot iespējai tos ātri iztīrīt, nepieciešams nelielā slānī iepildīt arodu un vēdināt ar ventilatoriem. Tīrot ir ļoti būtiski atdalīt sadalītus, sadauzītus graudus, kā arī grūti iztīrāmas piemaisījumu sēklas. Pēc standartiem sabojātie graudi nevar pārsniegt 5 %. Pēc pirmās tīrīšanas sēklas, kuru mitrums ir lielāks par 16 %, ir žāvējamas. Žāvējamas tādā režīmā, lai sēklu temperatūra nebūtu augstāka par 38–40 °C.
Cits Griķus var audzēt kā apakšaugus pēc rudziem. Šajā gadījumā tie visbiežāk nespēj nobriedināt sēklu, taču uzaudzē pietiekami lielu zaļo masu silosam vai zaļajam mēslojumam. Ja rudens ir ilgs un silts, griķi var paspēt nobriest arī pēc agrajiem kartupeļiem, rapšiem un citiem agri novācamiem augiem. 
Bišu atvešana uz lauku 2–3 dienas pirms griķu ziedēšanas palielina griķu ražu.
Sējas zirņi (Pisum sativum L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Vispiemērotākā augsne ir vidēja smaguma smilšmāls. Var augt karbonizētās mālsmiltīs. Nav piemērotas ļoti mitras, saduzējušas, mālainas, skābas augsnes. Optimālais pH 6,0–7,4.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – ziemcieši, vasaras mieži vai kvieši. Nav rekomendējams audzēt pēc citām pupiņām, nezāļainos laukos. Rotācija – 5–6 gadi. Zirņi ir labi priekšaugi ziemciešiem, ziemas rapšiem.

Mēslošana

Par slāpekli gādā paši, ieteicams mēslot ar sertificētiem ekoloģiskiem PK mēslojumiem.

Sējas laiks

Agri, tiklīdz var sākt apstrādāt lauku (aprīļa vidū). Zirņi sāk dīgt pie 1–2 °C, sadīgstot pacieš īslaicīgas līdz –7–8 °C salnas.

Sēklas norma

270–300 kg/ha, atkarībā no sēklas lieluma. Vieglās augsnēs sēj 6–7 cm dziļumā, smagākās – 4–5 cm dziļumā, ar 15 cm rindstarpām.

Sējuma kopšana

Iesējot sausā augsnē, rekomendējams apstrādāt ar kultivatoru. Iespējama sējuma veltnēšana zirņiem esot 8–12 cm augstumā, tā nostiprinot sējuma pretestību pret veldri. Pirmo reizi ecējami 4–5 dienā pēc sējas, otro – augiem esot 2–5 lapiņām. Ecējami diagonāli pa rindām ar vieglām vibrācijas ecēšām.
Novākšana Raža novācama, kad kļūst brūnganas 80–90 % pākstis (bieži jūlija beigās). Būtiski novērtēt apakšējo zirņu pākšu nogatavošanos. Sēklas zirņu standarta mitrums 15 %.
Pupas Vicia faba L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Vispiemērotākā ir labi mēslota smilšmāla augsne. Var augt irdenā mālsmiltī un mālā, ja netrūkst mitruma. Neder ļoti mitras, skābas, nezāļainas augsnes. Optimālais pH 6,4–7,0.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – ziemas kultūraugi, vasarāji. Nerekomendē audzēt pēc citām pupu kultūrām, paugurainos apvidos, laukos, kur ir daudz vārpatu. Rotācija – 5–6 gadi. Pupas – laba priekšaugu kultūra ziemas kviešiem, vasaras labībai.

Mēslošana

Mēslošanai jāizmanto ekoloģiskām saimniecībām sertificēts mēslojums (putnu mēsli granulās, lopu mēsli granulās) (saskaņā ar ieteikumiem).

Sējas laiks

Agri, tiklīdz ir iespējams tikt uz lauka (aprīļa vidū). Agrīnās sējas termiņš parasti ir martā. Pupas sāk dīgt apmērām +5 °C temperatūrā un sadīgst 10–13 dienu laikā. Pacieš salnas līdz -5 °C.

Sēklas norma

3300 kg/ha. Vieglās augsnēs sēj 7–10 cm dziļumā, vidēja smaguma – 6–8  cm, smagākas augsnēs – 5–6 cm, ar 15 cm rindstarpām.

Sējuma kopšana

Iesējot sausā augsnē, jāapstrādā ar smagiem, robainiem kultivatora ruļļiem. Nezāles iznīcina ecējot. Pirmo reizi ecē 5–7. d., otro – kad augiem ir 2–4 lapiņas.
Novākšana Ražu novāc, kad 75–90 % pākšu kļuvušas brūnganas (bieži vien otrajā augusta pusē), bet sēklu mitrums ir ne vairāk kā 28–34 %. Kombainam ir jāpalielina atstarpes starp trumuli un kuļtrumuli, jāsamazina apgriezieni līdz 450–600 apgr./min. Ja novākto pupu mitruma daudzums ir lielāks, 3–5 st. laikā jāizžāvē līdz standarta 15 % mitrumam. Žāvētavās ieplūstošā gaisa temperatūra  nav augstāka kā 32–35°C. Ja pupu sēklu mitrums nepārsniedz 16–20 %, tās var izžāvēt izmantojot aktīvo ventilāciju, mitrākas jāžāvē žāvētavās.
Cits Sēklas ir jāizžāvē līdz 14–15 % mitrumam, tad tās labi uzglabājamas un ir dīgtspējīgas vairākus gadus.
Ēdamās lēcas (Lens culinaris L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Var augt augsnēs ar dažādu ražīgumu – gan smiltīs, gan smilšmālā, taču vislabāk aug drenētā, irdenā un ražīgā augsnē. Lēcas ir jūtīgas pret sārmainu augsni, kā arī tādu augsni, kur ir liels daudzums sāļu, bora. Neder ļoti mitras, sakritušas, mālainas, skābas augsnes, jo necieš lielu mitrumu augsnē. Labai ražai ļoti svarīga augsnes struktūra un ūdenscaurlaidība. Optimālais pH – ap 7,0.

Augu seka

Labākās pirmssējas kultūras – ziemas augi, uzkrājošie augi. Nerekomendē audzēt pēc citām pupu kultūrām (lēcām, aunazirņiem, pupām, vīķiem). Rotācija – 3 gadi.

Mēslošana

Slāpekli iegūst paši, ieteicams mēslot ar sertificētu bioloģisku PK mēslojumu. Nemēslot ar mēsliem.

Sējas laiks

Agri (sēt vienlaicīgi ar vasaras labību). Sēklas dīgst jau pie 4-5 °C augsnes temperatūras. Sadīgst 4-5 nedēļu laikā. Jaunie augi ir izturīgi pret salnām, bet ziedēšanas laikā aukstums kaitē tiem. Iesakām sēt sēklas, kurām ir veikta inokulācija.

Sēklas norma

100-120 sēklu/m², vai 120-150 kg/ha, vairāk būtu jāsēj sausākos reģionos (120-150 gab. dīgtspējīgu sēklu/m2). Sēj 3-4 cm dziļumā, ar 10-15 cm rindstarpām. Iesakām sēt sēklas, kurām ir veikta inokulācija.

Sējuma kopšana

Augšanas sākumā slikti konkurē ar nezālēm, tāpēc audzēšanai piemeklē augsni, kur nezāļu ir maz. Vēlāk tās pašas nomāc nezāles. Iesējot sausā augsnē, iesakām pieblietēt. Pēc sadīgšanas ecē (labāk dienas vidū). Un turpmāk būtu jāsargā no nezālēm. Pirmo reizi ecē 4-5. dienā, otro – kad augiem ir 2-5 lapiņas. Ecēšanu veic diagonāli pa rindām ar vieglām zaru ecēšām.
Novākšana Ražu var novākt pēc tiešās vai divu fāžu metodes. Ražu vāc, kad augu apakšējās pākstis kļūst brūnganas un, viegli pakustinot, grab (augustā-septembrī). Ļoti svarīgi ir izvērtēt apakšējo pākšu gatavību. Svarīgi pareizi noregulēt kombainu. Sēklas lēcu standarta mitrums ir ne vairāk kā 14 %. Izejvielu, kuras iepērk, standarta mitrums ir ≤ 12-14 %.
Cits

Veģetācija var ilgt 75-115 dienas. Veģetācijas garums ir atkarīgs ne tikai no šķirnes, bet arī no augsnes tipa un klimatiskajiem apstākļiem. Veģetācijas laikā nepieciešams 350-550 mm nokrišņu. Līdz ziedēšanai (ap 1,5 mēneša laikā no sadīgšanas) aug lēni. Ziedēšanas un pākšu audzēšanas periodā nepieciešams siltums (ap 18-22 °C). Uzziedot attīstās ātri, zarojas, nobriest nevienmērīgi.

Jūtīgas pret askohitozi, fuzariozi, puvi.

Augšanai nepieciešams mitrums, bet ir izturīgas arī pret sausumu. Patīk saulainas vietas, tāpēc ēnainās vietās raža ir mazāka.

Necieš pārlieku lielu mitrumu. Sausuma periodā pākstis var plaisāt. Ar nezālēm konkurē slikti.

Sējas aunazirņi (turku zirņi) (Cicer arietinum L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Pret augsni nav prasīgi, bet labāk aug drenētās, irdenās mālsmilts un smilšmāla augsnēs. Neder ļoti mitras, sakritušas, mālainas, skābas augsnes, jo necieš lielu mitrumu augsnē. Piemērots pH 6,0-9,0.

Augu seka

Nav jūtīgi pret pirmssējas kultūrām, jāsēj augsnē, kur nav nezāļu. Augsne būtu jāatbrīvo no daudzgadīgajām nezālēm. Der audzēšanai pēc labības un rapšiem. Nav ieteicams  audzēt pēc citām pupu kultūrām, laukos, kur ir pilns ar nezālēm. Rotācija – 4 gadi. Aunazirņi ir laba pirmssējas kultūra citiem augiem. Var iesēt ziemciešus kviešus, pēc tiem aunazirņus un atkal ziemciešus kviešus.

Mēslošana

Slāpekli savāc paši, ieteicams mēslot ar sertificētu bioloģisku PK mēslojumu vai sēt augsnē, kas ir bagāta ar fosforu, sēru un cinku. Nemēslot ar mēsliem.

Sējas laiks

Agri. Sēklas dīgst jau pie 4-6 °C augsnes temperatūras. Sēklu dīgšanai nepieciešams daudz mitruma, tāpēc mitrās augsnēs sēj 6-8 cm dziļumā, bet sausākajās – 9-10 cm un pat dziļāk (līdz 15 cm). Jaunie augi ir izturīgi pret salnām, bet ziedēšanas laikā augstums jau kaitē augiem. Rekomendē sēt sēklu, kurai ir veikta inokulācija.

Sēklas norma

120-150 augu/m², 100-120 kg/ha. Sēj ar 15 cm rindstarpām. Var sēt arī ar platām 45-60 cm rindstarpām.

Sējuma kopšana

Iesējot sausā augsnē, ieteicams pieblietēt. Ecē pirms sadīgšanas (3-4 dienas līdz sadīgšanai, pa diagonāli sēšanas virzienam) un pēc sadīgšanas (2 reizes). Un turpmāk būtu jāsargā no nezālēm. Pirmo reizi pēc sadīgšanas ecē pēc 7-8 dienām (kad augiem ir 3-5 lapiņas), otro reizi – pēc nedēļas. Ecē pēc pusdienlaika, ar ātrumu 5-6 km/h. Iesējot ar platām rindstarpām, ecē 2-3 reizes. Pirmo reizi ecē 5-6 cm dziļi, pie augiem atstājot 8-10 cm platu aizsargjoslu, otro reizi – pēc 8-10 dienām 6-8 cm dziļi, un trešo reizi pēc vajadzības – pirms lapas noklāj rindstarpas. 
Novākšana Aunazirņu pākstis nogatavojas diezgan vienmērīgi, neatveras, augi nesakrīt veldrē. Svarīgi pareizi noregulēt kombainu. Kulšanas aparāta griešanās ātrumu samazina līdz 450-550 apg./min. Sējumos, kur ir vairāk nezāļu, piemēro divu fāžu novākšanas metodi. Žāvē zemākā temperatūrā (30-40°C). Sēklas aunazirņu standarta mitrums ir ne vairāk kā 15,5 %. Izejvielu, kuras iepērk, standarta mitrums ir ≤ 12-14 %.
Cits Tie ir ilgās veģetācijas augi (80-120 dienas). Veģetācijas garums ir atkarīgs ne tikai no šķirnes, bet arī no augsnes tipa un klimatiskajiem apstākļiem. Ziedēšanas un pākšu audzēšanas periodā nepieciešams siltums (ap 24 °C). Jūtīgi pret askohitozi.
Šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Augs ir piemērots audzēšanai neauglīgās augsnēs. Lielāka raža izaudzējama vieglās mālsmilšu augsnēs. Tām var paredzēt arī auglīgākus laukus, jo veģetācijas periods ir īsāks un nepastāv draudi, ka tās var nenobriest. Nav piemērotas audzēšanai augsnēs ar augstu gruntsūdeni. Optimālais pH 5,0–6,0, bet ne lielāks par 6,0.

Augu seka

Var tikt audzētas labībām paredzētā laukā vai siderālu augu audzēšanai paredzētās platībās. Sēt atkārtoti nevar, jo tad var iegūt dažādas slimības, īpaši fuzariozi. Tajā pašā vietā lupīnas var sēt pēc 4–5 gadiem. Sēklu lupīnas ātrāk nobriest, ja tās aug meža aizvējā.

Mēslošana

To saknes ir stingras un spēj uzsūkt barības vielas no dziļākiem slāņiem un citiem augiem nepieejamiem savienojumiem, tādēļ audzējamas bez mēslošanas. Vēloties uzlabot augsni, palielināt humusa daudzumu, var izmantot VAT ŽŪM piereģistrētos ekoloģiskos mēslojumus, piem., putnu mēslu granulas u. c. Ar organiskajiem mēslojumiem (mēsliem) rekomendējams mēslot lupīnu priekšaugu kultūraugus.

Sējas laiks

Jāiesēj pēc iespējas agrāk (kamēr pietiek mitruma), līdz aprīļa beigām, ar 15 cm rindstarpām. Sēklas iestrādāt 2–4 cm dziļumā. Pēc sējas rekomendējams apstrādāt ar kultivatoru.

Sēklas norma

Ap 180 kg/ha dīgtspējīgu sēklu. Audzējot auglīgās augsnēs, sēklas normu var palielināt līdz 200 kg/ha. Ļoti būtisks līdzeklis ir sēklu inokulācija (nitragīna pievienošana), kas pasargā pret gumiņbaktērijām.     

Sējuma kopšana

Pēc sējas augsnes virspusē izveidojas garoziņa, ko nepieciešams noecēt. Sadīgstot lupīnas aug lēni, tādēļ tās nomāc nezāles. Nezāļu iznīcināšana ir jāsāk tad, kad novācama pirmssējas kultūra. Ir jāveic 1–2 griešanas, pēc tam – dziļi jāiear.
Novākšana Lupīnu nobriedušās pākstis viegli atveras un sēklas izbirst, tādēļ ļoti būtiski ir nenokavēt to sēklu ražas novākšanu. Sākot sprāgt pirmajām pākstīm, nepieciešams ar kombainu nekavējoties novākt ražu.
Cits Lupīnu sēklas ir stingras, bagātas ar olbaltumvielām, tādēļ, novācot ražu, tās bieži ir jāžāvē. Pēc izkulšanas ļoti būtiski ir lupīnu sēklas nekavējoties iztīrīt, neiztīrot sausas lupīnu sēklas, tās ātri savilgst. Noliktavās var labi uzglabāt, ja sēklu mitrums nepārsniedz 14 %.
Sējas vīķi (Vicia sativa L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Šis augs nav prasīgs pret augsnēm, var augt tur, kur neaug zirņi un mieži. Tiem ir piemērotas visādas augsnes, protams, ka labāk vieglas (lai pavasarī varētu viegli iesēt), vidējs smilšmāls, tos būtiski ir sēt neskābās augsnēs. Optimālais pH 6–6,5.

Augu seka

Vīķi pacieš paēnu, tādēļ ir piemēroti audzēšanai ar auzām un pat ar pupām. Tīri vīķi sēklām nav audzējami. Nav piemērots audzēšanai nezāļainos laukos, nesēt pēc āboliņa. Vīķus tajā pašā laukā var sēt pēc 5 gadiem. Sējas vīķi ir mitra un vēsa klimata augi, kas augsnē pavairo slāpekli (līdz 30–40 kg/ha), tādēļ ir labs priekšaugu kultūraugs visiem augiem.

Mēslošana

Nav piemērojama.

Sējas laiks

Vīķi sējami agri, kavējot sēju, mazinās raža. Sēt var tiklīdz  ir iespējams apstrādāt apžuvušu augsni (aprīļa beigās). Aukstos pavasaros ir jāpagaida tik ilgi, kamēr augsne uzsilst līdz 3–4 °C siltumam. Sēklas sāk dīgt esot 2–3°C, dīgsti pacieš – 4–6 °Csalnas. Sējot vīķus vēlāk, ir jābūt pietiekamam mitrumam vīķu sadīgšanai. Kad sējams maisījums (visbiežāk), sēkla sējmašīnās berama biežāk, jo vīķu sēklas augsnē sabirst un izbirst pirms auzām.

Sēklas norma

Rekomendējamā vīķu–auzu attiecība maisījumā – 1:3. Sēklu norma hektāram būtu 200 kg: 50 kg vīķu un 150 kg auzu. Palielinot vīķu sēklas daudzumu, vīķes pieaudzēsim vairāk, bet tāds sējums sakritīs veldrē. Vienkāršākās zemēs un mēslojot vidēji (vai nemēslojot), iespējama sēklu attiecība ap 1:1, tad sēj 90–100 kg vīķu un 75–120 kg auzu. Visbiežāk praksē izmanto 65–75 kg/ha vīķu un 155–205 kg/ha auzu, 30 kg/ha vīķu un 260 kg/ha pupu. Vieglākās augsnēs vīķu sēklas norma samazināma. Ļoti būtiska prasība – vienāda sējas dziļuma ievērošana visā sējumā. Sējas dziļums 4–5 cm.

Sējuma kopšana

Iesējot vajadzētu apstrādāt ar kultivatoru un novākt akmeņus, jo pļaut vajadzēs ļoti zemu. Laukiem ir jābūt bez nezālēm un vārpatām.
Novākšana Raža novācama ar kombaini augustā, lietainā rudenī – septembrī, nobrūnējot 70–80 % no vīķu pākstīm. Sējumu iespējams defoliēt. Cits veids – griezt vālos, tad savākt un izkult. Novācot otrā veidā, samazinās laika posms ražas novākšanai, jo nogatavojoties vīķu pākstis plīst. Lai nesadalītu noņemamo vīķu sēklu, nepieciešama trumuļa un kuļtrumuļa regulēšana, kas var būt 8–18 mm, atkarībā no kuļamā sējuma mitruma. Novāktā raža ir jāžāvē. Būtiski ir sēklu nepārkarsēt, lai nesamazinātos dīgtspēja. Žāvētavās ieplūstošā gaisa temperatūrai ir jābūt ne augstākai par 32–35 °C.
Cits Visbiežāk vasarā sējamie vīķi audzējami ar auzām, bet var tikt audzēti arī maisījumā ar pupām.
Smiltāja vīķi (Vicia villosa Roth.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Smiltāja vīķi ir mazāk prasīgi pret augsni nekā vasaras sējas vīķi. Labi aug vieglākās sausākās augsnēs (kā rudzi). Smiltāja vīķiem ir piemērotas tādas pašas augsnes kā rudziem. Slikti aug smagās māla augsnēs. Tiem labāk ir piemērotas kaļķainas augsnes, bet var augt arī skābās augsnēs, kaut aug sliktāk.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – vasaras un ziemas labības. Smiltāja vīķi sēklkopībai sējami tikai ar ziemas rudziem, jo labi saskan to augšanas nosacījumi, un iegūstama labas kvalitātes rudzu raža. Ziemas vīķiem ir liela nozīme kā labam priekšaugu kultūraugam daudziem augiem. Pēc ziemas vīķu ražas novākšanas augsnē paliek vairāk kā 3,5 tonnas sakņu un vīķāju sauso organisko vielu. Pēc smiltāju vīķiem, kas audzējami sēklai, sējami tādi paši augi, kā pēc rudziem. Smiltāju vīķu–rudzu maisījums ir laba priekšaugu kultūra citiem augiem.

Mēslošana

Nav piemērojama.

Sējas laiks

Smiltāju vīķu un rudzu maisījumu var sēt augusta beigās (ap 25.08.) un sēt līdz septembra vidum. Taču ieteicams pirmos iesēt smiltāju vīķus (augusta sākumā), bet pēc 2–3 nedēļām, vīķiem jau paaugoties, sēt rudzus, tad rudzi nenomāks smiltāju vīķus, kas sākumā aug lēni. Ziemas vīķiem līdz ziemas aukstumam ir jāpaspēj labi iesakņoties un izaudzēt pietiekamu virszemes masu, jo vāji augi mēdz būt jūtīgāki pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem, bet īpaši pret lielām temperatūras svārstībām.

Sēklas norma

Tīri smiltāja vīķi sēklām nav audzējami. Vidēja smaguma augsnēs – 60–80 kg/ha smiltāju vīķu un 120–140 kg/ha rudzu. Vieglākās augsnēs rekomendējams sēt 45–80 kg/ha smiltāju vīķu un 120–140 kg/ha rudzu. Sējas dziļums ir tāds pats kā rudziem: smagākas augsnēs – 2–3 cm, vieglākās– 3–4 cm. Smiltāju vīķu sēklas ir smalkas, melnas vai tumši brūnas, 1000 sēklu masa – ap 25–30 g.

Sējuma kopšana

Smiltāja vīķiem ir ļoti piemērotas sniegotas ziemas. Balstoties uz praksi, 2013.–2017. g. esot mainīgām ziemām Lietuvā, smiltāja vīķi neizsala. Smiltāju vīķu zaļā masa nomāc nezāles, nodrošina vienmērīgu rudzu augšanu līdz ražas novākšanai.
Novākšana Audzējot vīķus sēklai, ir jāskatās vīķu nobriešana – jānovāc raža, kad nobrūnē 70–80 %  no vīķu pākstīm. Raža novācama ar kombainu augustā, auglīgākās augsnēs – septembrī. To novākšana nav sarežģīta, jo nogatavojoties pākstis neatveras.
Cits Smiltāja vīķi vieglākās zemēs labāk ziemo un aug, vairāk uzkrāj slāpekli, tādēļ ļoti labi aug kopā ar rudziem, kas iegūs labu barības vielu kvalitāti. Smiltāja vīķi ir medaini, ražo daudz nektāra.
Ungāru vīķi (Vicia pannonica Crantz.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Ungāru vīķi ir mazāk prasīgi pret augsni nekā vasarā sējamie vīķi. Labi aug vieglākās un sausākās augsnēs (kā rudzi). Slikti aug smagās māla augsnēs. Vislabāk tiem ir piemērotas kaļķainas augsnes, bet var augt arī skābākās augsnēs, kaut arī aug sliktāk.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – vasaras un ziemas labības. Ungāru vīķi sēklkopībai sējami ar ziemas rudziem, jo labi saskan to augšanas nosacījumi, un iegūstama labas kvalitātes rudzu raža. Ungāru vīķi ir labi priekšaugu kultūras augi. Pēc ungāru vīķu ražas novākšanas augsnē paliek vairāk kā 3,5 tonnu sakņu un vīķāju sauso organisko vielu, tas īpaši uzlabo augsni pēc tiem sējamiem augiem. Pēc ungāru vīķiem, kas audzējami sēklai un ir sēti ar rudziem, var sēt arī vasaras kviešus un citus augus, kas ir piemēroti sēšanai pēc rudziem. Ungāru vīķu–rudzu maisījums ir laba priekšaugu kultūra citiem augiem, jo bagātina augsni, samazina nezāļu daudzumu.

Mēslošana

Nav piemērojama.

Sējas laiks

Ungāru vīķu un rudzu maisījumu var sēt augusta beigās (ap 25.08.), iesēt līdz septembra vidum. Taču ieteicams vispirms iesēt ungāru vīķus (augusta sākumā), bet pēc 2–3 nedēļām, vīķiem jau paaugoties, sēt rudzus, tad rudzi nenomāks ungāru vīķus. Ziemas vīķiem līdz ziemas aukstumam ir jāpagūst labi iesakņoties un izaudzēt pietiekamu virszemes masu, jo vāji augi ir jūtīgāki pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem, bet īpaši pret lielām temperatūras svārstībām.

Sēklas norma

50–60 kg/ha. Esot pietiekamam mitrumam, sēšanai tiek piedāvāts 200 kg ha maisījums (70 kg/ha vīķu un 120–140 kg/ha rudzu). Sējot ar rapsi, sēj 30–40 kg/ha vīķu un 8–10 kg/ha rapša. Sējas dziļums smagākās augsnēs – 3–4 cm. Optimālais sējas dziļums 5–6 cm. Sausās smilšainās augsnēs sēklas iestrādājamas 6–8 cm dziļumā. 1000 sēklu masa – ap 38–45 g.

Sējuma kopšana

Ungāru vīķiem ir piemērotas sniegotas ziemas. Ungāru vīķu zaļā masa nomāc nezāles, nodrošina vienmērīgu rudzu augšanu līdz ražas novākšanai.
Novākšana Audzējot vīķus sēklai, ir jāskatās vīķu nobriešana – raža jānovāc, kad nobrūnē 70–80 % no vīķu pākstīm. Raža novācama ar kombainu augustā, auglīgākās augsnēs – septembrī. Tās novākšana nav sarežģīta, jo nogatavojoties pākstis neatveras.
Cits Ungāru vīķi vieglākās zemēs labāk ziemo un aug, vairāk uzkrāj slāpekli, tādēļ ļoti labi aug kopā ar rudziem, kas iegūs labu barības vielu kvalitāti. Ungāru vīķi ir ļoti izturīgi pret sausumu un agrāki par smiltāja vīķiem.
Parastās ķimenes (Carum carvi L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Vispiemērotākā augsne ir viegls smilšmāls un mālsmilts. Ļoti svarīgi, lai tajā nebūtu daudzgadīgo nezāļu (ložņu vārpatu, tīruma mīkstpieņu, tīruma ušņu, tīruma tīteņu) un rudzupuķu, blusu sūreņu, no kurām ir grūti tik vaļā. Optimālais pH ir 6,5–7,0 (neitrāls).

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – no nezālēm tīri ziemcieši, kukurūza, kartupeļi vai pākšaugi, graudaugi vai dārzeņi. Nerekomendē audzēt laukos pēc daudzgadīgiem zālaugiem un papuves, lai izvairītos no spradžu ieviešanās. Nesēt atkārtoti. Izvairīties no savvaļas ķimenēm blakus laukam. Rotācija – 3–5 gadi. Ķimenes – laba priekšaugu kultūra ziemciešiem, rapsim, starpaugiem.

Mēslošana

Mēslojams pēc nepieciešamības ar sertificētiem ekoloģiskiem mēslojumiem.

Sējas laiks

Maija pirmā dekāde, vēlākais – maija trešā dekāde, augsnei uzsilstot līdz 5–8 °C.

Sēklas norma

8–12 kg/ha. Sēj 1,5–2 cm (vieglās augsnēs – līdz 2,5 cm) dziļumā, ar 25 (vai 60) cm rindstarpām. Ķimenes ilgi dīgst un  2–3 mēnešu vāji aug.

Sējuma kopšana

Ja līdz izdīgšanai izveidojas zemes garoziņa, sējums jānoecē ar vieglām ecēšām pa lauku diagonāli sēšanas virzienam vai jāapstrādā ar kultivatora nelīdzeno (dzelkšņu) rulli. Pirmā gada ķimeņu rindstarpas irdina 2–3 reizes. Otrā gada ķimeņu rindstarpas irdina 1 reizi – pavasarī.
Novākšana Atkarībā no šķirnes un laikapstākļiem ķimenes bieži vien nogatavojas jūlija II dekādē. Lai sēklas neizbirtu, tās būtu jānovāc 2–3 dienās.  Ražu novāc ar hermetizētu labības kombainu tad, kad stiebri jau ir kļuvuši dzelteni, lapas izžuvušas un gandrīz visi augļi ir kļuvuši brūni. Ja nepieciešams, jāveic žāvēšana (sēklai domātu ķimeņu standarta mitrums ir 12 %) ne karstākā kā 35 °C gaisā temperatūrā.
Cits Ķimeņu sējumi ir noderīgi biteniekiem, jo no 1 ha lauka bites sanes ap 50 kg medus, palielinās sēklu raža. Vajadzētu pareizi piemeklēt platības sējai, lai samazinātu iespējamos meža zvēru, it īpaši meža cūku, nodarītos postījumus.
Sarmatainā soja (Glycine max L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Nav pārāk prasīga pret augsni. Labi aug irdenā, bet nedziļi saartā, pietiekoši caurlaidīgā augsnē, kas nav skāba. Slikti ražo sausās smilšu augsnēs, jo sojas audzēšanai nepieciešams mitrums. Neder arī smagie māli. Skābās augsnēs samazinās bioslāpekļa fiksācija un barības vielu pieejamība. Optimālas pH 6,5-7,5, lai gan var augt arī pie pH 6,0-6,2.

Augu seka

Soja nav prasīga attiecībā uz pirmssējas kultūrām. Labākās pirmssējas kultūras – labība, uzkrājošie augi, daudzgadīgās zāles. Izvairīties no sējas pēc rapšiem un pupām. Svarīgi, lai augsnē nebūtu nezāļu, it īpaši daudzgadīgu. Augsnēs, kurās ir daudz nezāļu, ieteicams pirms sojas audzēšanas paturēt melno vai aizņemtu papuvi. Soja labi pacieš arī atkārtotu sēju. Tā ir laba pirmssējas kultūra, jo atstāj augsni bagātinātu ar slāpekli.

Mēslošana

Sojai vajag diezgan daudz barības vielu. Soja jāmēslo ar organisko vai citu mēslojumu, kas ir domāts bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo vienas tonnas sēklu izaudzēšanai nepieciešams 75 kg N, 25 kg P, 35 kg K, 10 kg Mg, 20 kg Ca un 4 kg sērs. Vairāk nekā pusi no nepieciešamā slāpekļa soja iegūst no gumiņbaktērijām, kas aug uz tās saknēm, tāpēc slāpekļa mēslojuma normu var ievērojami samazināt. Iesaka sēt sēklas, kurām ir veikta inokulācija.

Sējas laiks

Atkarībā no laika apstākļiem, var sēt aprīļa sākumā-maija beigās, bet vislabākais soju sēt maija otrajā pusē, kad laika apstākļi nostabilizējušies, kad augsne sasilst līdz 10-15 °C. Sadīgusi soja pacieš nelielas salnas.

Sēklas norma

Sējot šaurās rindstarpās (12-15 cm), uz 1 ha nāksies izbērt 0,85-0,9 mln., bet platās – 0,5-0,55 mln. uz ha dīgtspējīgu sēklu. Bioloģiskajās saimniecībās labāk soju audzēt plašās (45-70 cm) rindstarpās. Tā tiek ietaupītas sēklas, un ir efektīvāka cīņa ar nezālēm. Ļoti svarīgi precīzi iesēt un rindstarpu platumu saskaņot ar pieejamiem irdinātājiem. Sēklas norma ir atkarīga no sējas metodes, sēklu izmēra un cīņai ar nezālēm izmantojamajām metodēm. Ja sēj ar plašām rindstarpām un tiek paredzēta sējumu ecēšana, sēklas norma būtu jāpalielina par 10-15 %. Soja dīgstot izceļ dīgļlapas uz augsnes virsmas, tāpēc ir svarīgi neiesēt to pārāk dziļi. Optimālais sēklu iestrādāšanas dziļums ir 3-5 cm. Sausu un cietu augsni pirms sējas vai pēc tās vajadzētu pieblietēt.

Sējuma kopšana

Soja ir īpaši jūtīga pret nezālēm augšanas sākumstadijās, kad formējas sakņu sistēma. Vēlāk lielās sojas lapas nomāc nezāles. Cīņa ar nezālēm jāsāk ar pirmssējas zemes apstrādi, dažreiz arī novelkot sējas laiku. Ja soju audzē ar plašām rindstarpām, nepieciešams vismaz 1-2 reizes tās uzirdināt. Soja būtu jāecē vismaz vienu reizi, kad ir pagājušas 3-4 dienas pēc sējas. Lauku nedrīkst ecēt 2-3 dienas pirms sadīgšanas, kad dīgsti ir āķīša formā. Pēc sadīgšanas, atkarībā no nezāļu daudzuma, soju ecē, kad dīgsti ir sasnieguši pirmās īstās lapiņas, bet otro reizi, kad ir noformējušās 3 lapiņas. Soja diezgan labi pacieš ecēšanu, bet tā būtu jāecē rindstarpām pa diagonāli vai gareniski. Jāecē otrajā dienas pusē. Tad dīgstiņi ir ne tik stingri un mazāk tiek traumēti. Soja labvēlīgi reaģē arī uz nelielu aprušināšanu. Rindstarpās palikušās lielākās nezāles vajadzētu izraut, nopļaut vai ar nopļaut ar asmeni, kas ir pacelts virs sojas stiebriem. Tas ļoti samazina negatīvu nezāļu iedarbību uz ražu un to sēklu izplatīšanos. Ar slimībām un kaitēkļiem cīnās, ievērojot augu seku, audzējot izturīgākās šķirnes.
Novākšana Sojai nogatavojoties, tās lapas nokrīt. Pieturoties sausam laikam, jau pēc nedēļas to var kult. Pļaujmašīnu uzstāda uz viszemāko pozīciju, lai bunkurā nonāktu arī zemi izvietotās pākstis. Kombaina trumuļa apgriezieniem jābūt ne ātrākiem kā 600 apgr./min. Ar kombainu izkultas sēklas žāvē temperatūrā līdz 35 °C, mitrumam jābūt  ne vairāk kā 14 %.
Cits Lopbarības ražošanai ļoti piemērota arī sojas veģetatīvā masa, bet pēc kulšanas palikusī masa – vērtīgs organisks mēslojums. Dažās valstīs vēlīnās sojas šķirnes, kas ražo daudz biomasas, izmanto siena un skābbarības ražošanai. ASV, Kanādā, kā arī Ukrainā lopbarībai audzē gan sojas, gan kukurūzas maisījumus.
Sējas lini (Linum usitatissimum L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Vispiemērotākā augsne ir vidēji smags un viegls smilšmāls. Labi der arī ar barības vielām bagāta mālsmilts. Kūdrainā augsnē (ne skābā) var sakrist veldrē.  Optimālais pH ir 5,5–7,0.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – daudzgadīgi zālaugi, no nezālēm tīri ziemas kultūraugi, kukurūza vai kartupeļi. Linus var sēt augsnē pēc pupām un miglojamiem labības maisījumiem, kas domāti lopbarībai. Ja pēc tiem augsnēs ir nezāles, nopļaujot maisījumus, augsne intensīvi jāapstrādā līdz pat rudens aršanai. Rotācija – vismaz 5 gadi. Neaudzēt blakus krustziežiem augiem, lai samazinātu spradžu ieviešanās iespējamību.

Mēslošana

Mēslojams pēc nepieciešamības ar sertificētiem ekoloģiskiem NPK mēslojumiem. Labāk audzēt pēc mēslotiem priekšaugiem.

Sējas laiks

Aprīļa beigas – maija sākums, līdz maija vidum, kad augsne sasilst līdz 10 °C.

Sēklas norma

7–9 milj./m² dīgtspējīgu sēklu (ap 40–70 kg/ha, atkarībā no sēklu izmēra). Sēj 1–2 cm (vieglās augsnēs – līdz 3–4 cm) dziļumā, ar šaurrindu sējmašīnām.

Sējuma kopšana

Pareizi izvēloties sējas laiku, pirmsaugu kultūras, blakus augošos augus, izdodas izvairīties no spradž ieviešanās, vai samazināt to daudzumu. Cīņai ar nezālēm izvēlēties augsni, kur nav nezāļu, palieliniet sēklu normu, lai sējums būtu blīvāks.
Novākšana Atkarībā no šķirnes un laikapstākļiem, sējas lini nogatavojas septembrī – oktobrī. Sējas linus visbiežāk pļauj un kuļ ar labības kombainu. Ražu novāc tad, kad galvas kļūs brūnas un linsēklas tajās sāk „grabēt”. Ļoti svarīgi, lai kombains būtu pareizi aprīkots: ļoti ass asmens, taisni un nesalocīti pīķi, asi, nesadrupuši segmenti. Ieteicams noapaļot visus asos pļaujamā aparāta detaļu stūrus, lai aiz tiem neaizķertos linu stiebri. Kombains mazāk nosprostojas, ja linus pļauj augsti – nopļaujot tikai galvas (skaru) vai nokāršot linu galvas. Taču tādā gadījumā var būt grūti kvalitatīvi uzart atlikušo augsto lināju, it īpaši audzējot augsto šķirņu sējas linus. Pļaušanai jāizvēlas sausa, saulaina diena, un lini jāpļauj tikai pēc pusdienlaika, kad tie ir pietiekami sausi. Tādos apstākļos var cerēt, ka linu stiebri mazāk vīsies pa kustīgajām kombaina daļām, bet izkulti sējas lini būs salīdzinoši sausi (7–12 %), un tie nebūs papildus jāžāvē. Pareizi noregulējot kombainu, sējas linu tīrība mēdz būt ap 95–98 %. Kombaina kulšanas trumulim jāgriežas minimālā ātrumā, lai nesabojātu linsēklas. Linsēklas ir ļoti slidenas un blīvas, tāpēc kombainam, ar kuru kuļ linsēklas, jābūt hermētiskam. Linsēklu standarta mitrums ir 13 %.
Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Kaņepes jūtīgi reaģē uz sliktu augsni, tādēļ visvairāk piemērotas ir ražīgas augsnes, kuras ir bagātas ar minerāliem (smilšmāli un mālsmiltis), nosusinātas un par kultūraugsnēm padarītas peļķes. Vislabāk kaņepes aug ražīgās augsnēs, kuru pH 7,1-7,6. Ja vēlas kaņepes audzēt skābākā augsnē (pH līdz 6,0), pirms tam vajadzētu to sakaļķot.

Augu seka

Kaņepes nav īpaši jūtīgas pret augu seku. Vispiemērotākās pirmssējas kultūras – melnā papuve, ziemcietes, uzkrājošie augi un daudzgadīgās zāles (pākšaugu un vārpaugu maisījums 1:1). Ja kaņepes iesēj tikai vienīgi pēc vārpaugiem (bez pākšaugiem), tad tās aug sliktāk. Kaņepes var sēt atkārtoti, bet tas nav ieteicams, jo samazinās to raža, rodas slimības, kaitēkļi.
Pēc kaņepēm vislabāk der ziemcieši kvieši, jo laukā samazinās nezāļu daudzums. Iespējama šāda augu secība: labība ar zāļu pasējas kultūru-daudzgadīgas zāles-kaņepes-uzkrājošie-kaņepes.

Mēslošana

Kaņepes labāk iesēt pēc pirmssējumiem, kurus mēsloja ar mēsliem. Audzējot kaņepes sēklai, rekomendē mēslot ar N 90-120 P 70-100 K 100-140 kg/ha, koriģējot pēc augsnes ražīguma. Taču no pārmērīgi lielām slāpekļa mēslojumu normām pagarinās kaņepju veģetācijas periods, tiek stimulēta pārmērīgi liela augu biomasas augšana.

Sējas laiks

Aprīļa beigas–maija sākums, līdz maija vidum, kad augsne sasilst līdz 10 °C

Sēklas norma

40-50 kg/ha. Sēj 3-4 cm dziļi, ar 12,5 cm rindstarpām.

Sējuma kopšana

Kaņepju audzēšanā pesticīdus neizmanto. Ja sējums ir pietiekoši blīvs, kaņepes nomāc nezāles. Ja sējai lieto mazu sēklas normu, labāk piemeklēt augsnes, kur nezāļu ir mazāk.
Novākšana Ja kaņepes audzē tikai sēklai, ražu novāc, kad sēklas nobriest skarās uz stiebra vidusdaļas. Kaņepju sēklas kuļ ar labības kombainu (ar cik iespējams augstāk paceltu hederu, pļaujot tikai augšējo auga daļu, bet stiebrus – 1-1,5 m augstu rugāju – atstāj uz lauka (augstākām šķirnēm) vai sasmalcina un izkliedē uz lauka (zemākām šķirnēm). Nepieciešams atbilstoši saregulēt atstarpi starp trumuli un manteļi, trumuļa apgriezienus un piemeklēt atbilstošos sietus (šķirošanas sieta caurumu diametrs – 3,25 mm), nažiem jābūt ļoti asiem. Ar kombainu izkultas sēklas nekavējoties tīra, žāvē ne augstāk kā 35 °C temperatūrā līdz ne vairāk kā 13 % mitruma.
Cits Kaņepju ziedus bagātīgi aplido bites.

Domājot par sējas kaņepju audzēšanu, jāiepazīstas ar Lietuvas Republikas sējas kaņepju likumdošanu. Sējas kaņepju audzēšanu uzrauga Lauksaimniecības ministrijas pakļautībā esošais Valsts augkopības dienests. Sējas kaņepes drīkst audzēt tikai atklātā augsnē, sējai jāizmanto tikai sertificēta sēkla (šķirnes ir iekļautas ES lauksaimniecības augu šķirņu vispārīgajā katalogā), jādeklarē sējumi, jāsniedz paraugi THC daudzuma noteikšanai.

Baltās sinepes (Sinapis alba L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Nav īpaši prasīgas pret augsni. Diezgan labi aug jebkurā augsnē, izņemot skābu un ļoti mitru augsni. Spēcīgi reaģē uz augsnes ražīgumu. Vispiemērotākā augsne – viegli un vidēji smaga mālsmilts un smilšmāls, kas ir ūdenscaurlaidīgi. Optimālais pH 6,5-7,0.

Augu seka

Diezgan laba raža ir pēc visiem augiem. Labākās pirmssējas kultūras ir tās, kas atstāj augsni bez nezālēm, jo pirmās 2-3 nedēļas sinepes aug lēni. Augsnēs, kur ir daudz nezāļu, trauslie sinepju dīgsti viegli tiek nomākti. Neiesaka sinepes audzēt pēc kāpostiem, lopbarības bietēm vai cukurbietēm, jo sinepes baro biešu nematodes. Iesakām izvairīties no krustziežu dzimtas augiem, jo tiem uzbrūk tie paši kaitēkļi. Laba raža ir pēc melnās papuves, daudzgadīgām zālēm, ziemas labības. Rotācija – 5 gadi. Baltās sinepes ir laba pirmssējas kultūra citiem augiem. Iesaka to audzēt kā pirmssējas kultūru labībai.

Mēslošana

Audzējot ražīgākās augsnēs mēslošanu nepielieto.

Sējas laiks

Agri, tiklīdz ir iespējams tikt uz lauka.

Sēklas norma

12-15 kg/ha. Sēj 1,5-2 cm dziļumā ar 12,5 cm rindstarpām, pēc iesēšanas pieblietē. Iesējot ar plašām rindstarpām, sēklu vajadzēs mazāk, bet būs jākopj rindstarpas (jāirdina vismaz 2 reizes līdz ziedēšanai).

Sējuma kopšana

 Ja līdz izdīgšanai izveidojas zemes garoziņa, sējums jānoecē ar vieglām ecēšām pa rindstarpu diagonāli. Sinepēm patīk mitrums, it īpaši sēklu dīgšanas laikā.
Balto sinepju stiebri, lapas un pākstis ir blīvi apaugušas ar rupjiem matiņiem, tāpēc mazāk uzbrūk kaitēkļi.
Novākšana Nobriestot stiebrs paliek mikstāks. Ražu novāc ar labības kombainu, kad nobriest 75 % sēklu (75 % pākšu paliek pelēcīgi dzeltenīgā krāsā, sēklas – dzeltenas, bet lapas – nožūst un nokrīt). Nevajadzētu gaidīt visu sēklu nobriešanu, jo sēklas izbirst. Kombainus sagatavo tāpat kā rapša novākšanai. Ar kombainu izkultās sēklas nekavējoties jāžāvē temperatūrā, kas nepārsniedz 35 °C, un mitrumam jābūt  ne vairāk kā 10 %.
Cits

Bišu atvešana uz lauku 2-3 dienas pirms ziedēšanas (2-3 bišu saimes uz 1 ha) palielinās sēklu ražu. Viens zieds zied 3-4 dienas, bet ja ir pietiekošs daudzums kukaiņu apputeksnētāju, zied mazāk. Ziedi izdala spēcīgu medus aromātu. No 1 ha sinepju bites var savākt līdz 100 kg medus.
Dīgstu periodā augi aug ļoti lēni. Atkarībā no mitruma daudzuma augsnē un gaisa temperatūras, no dīgstu parādīšanas līdz butonizācijai paiet 20-30 dienas. Vēlāk augi aug un audzē veģetatīvo masu ātrāk. No butonizācijas līdz ziedēšanai paiet aptuveni 11-16 dienas. Augi zied 22-30 dienas. Balto sinepju veģetācijas periods, atkarībā no augšanas apstākļiem, var variēt no 72 līdz 112 dienām.
No visām sinepju šķirnēm balto sinepju sēklas ir vislielākās, gaiši dzeltenā vai salmu krāsā.

Sareptas sinepes (Brassica juncea L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Nav prasīgas pret augsni, bet nepatīk ļoti smagas un ļoti vieglas, neauglīgas augsnes. Optimālais pH 6,5-7,0.

Augu seka

Iesaka audzēt pēc ziemciešiem vai pākšaugiem. Vislabākā raža pēc daudzgadīgām zālē, ziemciešiem, pākšaugiem un uzkrājošiem augiem. Jāsēj augsnē, kur nav nezāļu. Pēc sinepēm nerekomendē sēt krustziežus augus, linus, jo uzbrūk tie paši kaitēkļi (sprakšķi).

Mēslošana

Audzējot ražīgākās augsnēs, mēslošanu nepielieto.

Sējas laiks

Agri pavasarī, tiklīdz ir iespējams tikt uz lauka (aprīļa beigās-maija sākumā, līdz maija vidum). Iesējot vēlāk, ļoti uzbrūk sprakšķi.

Sēklas norma

10-12 kg/ha. Sēj 1-2 cm dziļumā, ar 12,5 cm rindstarpām, pēc iesēšanas pieblietē. Iesējot ar plašām rindstarpām, sēklu vajadzēs mazāk, bet būs jākopj rindstarpas (jāirdina vismaz 2 reizes līdz ziedēšanai). Piemeklējot sēklas normu, jāņem vērā augsnes auglīgums, pirmssējas iestrādes kvalitāte, nezāļu daudzums. Mazāk kultivētā augsnē sēklas norma būtu jāpalielina.

Sējuma kopšana

Ja līdz izdīgšanai izveidojas garoziņa, sējums jānoecē ar vieglām ecēšām pa rindstarpu diagonāli. Sinepēm patīk mitrums, jo īpaši sēklu dīgšanas laikā, bet augšanas periodā tās ir izturīgas pret sausumu.
Novākšana Nobriestot stiebrs paliek tumšāks. Ražu novāc ar labības kombainu, kad 75 % pākšu paliek pelēcīgi dzeltenīgā krāsā, sēklas – dzeltenas, bet lapas – nožūst un nokrīt (aptuveni jūlija beigās-augusta sākumā). Pēc nobriešanas pākstis, ja nav mehāniski bojātas, sēklas neizber. Kombainus gatavo tāpat kā rapša novākšanai. Ar kombainu izkultas sēklas nekavējoties jāžāvē ne augstāk kā 35 °C temperatūrā līdz 10 % mitrumam. Ieteicams nesteigties nokult ne visai nobriedušas un mitras sinepju sēklas, jo sēklas var sākt pelēt.
Cits

Bišu atvešana uz lauku 2-3 dienas pirms ziedēšanas (2-3 bišu saimes uz 1 ha) palielinās sēklu ražu. Ziedi izdala spēcīgu medus aromātu. No 1 ha sinepju lauka bites var savākt līdz 100 kg medus.
Sēklas – sarkani brūnā vai tumši brūnā krāsā.

Pļavas āboliņš (Trifolium pratense L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Labi aug visās augsnēs: smagāka un vieglāka mehāniskā sastāva. Optimālais pH 6–7.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – ziemas un vasaras labības. Tajā pašā laukā tos var sēt jau pēc 4–5 gadiem.

Mēslošana

Nav piemērojama.

Sējas laiks

Sējot ar virsaugu, āboliņa sējas laiks ir atkarīgs no virsaugu augu sējas. Vispirms ir jāsēj virsaugs – mieži, auzas, bet pēc tam var sēt āboliņu. Auzu sējumā āboliņš var tikt sēts 2–3 nedēļas pēc auzu sējas. Sējot uz ziemciešiem, pļavas āboliņš ir jāsēj agri pavasarī, tiklīdz ir izžuvusi augsne vai nokūstot sniegam uz kruvešiem.

Sēklas norma

10–12 kg/ha dīgtspējīgas sēklas, sējot ar 15 cm rindstarpām bez virsauga. Vislabāk sēt izkaisot – ziemas kviešos ecējot nezāles pēdējo reizi, vasaras labībās – pēdējās ecēšanas pret nezālēm laikā. Ekoloģiskajos rudzu sējumos var sēt agri pavasarī uz kruvešiem. Ļoti būtiski neiestrādāt dziļāk par 1–2 cm. Vēloties sēklas pareizi iestrādāt, lietderīgi pirms sējas lauku apstrādāt ar kultivatora rulli.

Sējuma kopšana

Nopļaujot labību, rekomendējams salmus sasmalcināt un vienmērīgi izlīdzināt pa visu lauku. Nesasmalcināti salmi no vāliem savācami un izvedami no lauka, lai āboliņš varētu normāli augt. Āboliņu sēklu var audzēt no pirmā un otrā zālauga. Ja sēklu ražu paredzēts novākt no otrā zālauga, būtiski nenokavēt pirmā zālauga pļauju. Nopļaut pirmo zālaugu ir nepieciešams līdz 1. jūnijam vai agrāk. Vēlīno āboliņu sēkla iegūstama tikai no pirmā zālauga. 
Novākšana Agrīnais pļavas āboliņš nobriest jūlija otrajā – augusta pirmajā pusē, bet vēlīnais – augustā (mitros gados septembra vidū). Agro āboliņu pirmā zālauga sēklu novākšanas laiks mēdz būt paejot 8–10 nedēļām, bet vēlīnajam āboliņam – 6–10 nedēļām no ziedēšanas sākuma (par ziedēšanas sākumu uzskatāms laiks, kad sāk ziedēt ap 10 % butonu). Āboliņu ir jānovāc ar kombainiem. Izkultas āboliņu sēklas ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk iztīrīt, jo tās paturot ilgāk, samazinās to dīgtspēja. Sausas, ne lielāka kā 13 % mitruma, āboliņu sēklas ir viegli uzglabāt noliktavās.
Cits Āboliņu ziedēšanas sākumā uz sējumu atvedamas bites, vislabāk apputeksnēšanai ir piemērotas Kaukāza kalnu pelēko un vietējo bišu krustojumus. Ja uz 1 m2 ir 250–300 āboliņa galviņu, pietiek ar 1 bišu saimi, ja 500–600 galviņu – trīs, ja vairāk par 700 galviņu – piecas bišu saimes. Ja no āboliņu lauka līdz dravai ir lielāks attālums par 1 km, bites uz āboliņa lauku ir jāaizved.
Ložņu āboliņš (Trifolium repens L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Vispiemērotākā augsne ir vidēja smaguma, ar nezālēm neaizaudzis smilšmāls un mālsmilts. Augsnei jābūt gludai vai ar ne lielāku slīpumu kā 2–3°. Optimālais pH 6–7.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – labības. Ložņu āboliņam īpaši bīstamas ir daudzgadīgas nezāles. Tādēļ, ja augsnēs tās ir daudz, saimniecībā vajadzētu paturēt melno papuvi un pēc tās sēt āboliņu. Tajā pašā laukā āboliņu var sēt pēc 3 gadiem. Labākie priekšaugi ir agro šķirņu mieži.

Mēslošana

Nav piemērojama.

Sējas laiks

Sējot ar virsaugu, āboliņu sējas laiks ir atkarīgs no virsaugu augu sējas. Vispirms iesējams virsaugs, bet pēc tam sējams ložņu āboliņš. Sējot bez virsauga, ložņu āboliņu var sēt līdz jūlija sākumam.

Sēklas norma

4–5 kg/ha dīgtspējīgas sēklas, sējot ar 15 cm rindstarpām bez virsauga. Sējot kā pasēju, nepieciešams apstrādāt ar kultivatoru pirms sējas un pēc sējas. Ļoti būtiski neiestrādāt dziļāk par 0,5–1 cm. Vēloties sēklas pareizi iestrādāt, lietderīgi pirms sējas lauku apstrādāt ar kultivatora rulli. Lauks kultivējams arī pēc āboliņu sējas.

Sējuma kopšana

Iesējot ar virsaugu un to nopļaujot, no lauka ir jānovāc salmi. Audzējot sēklas no otrā zālauga, mēdz būt tīrāks sējums, jo nopļautās nezāles nespēj ataugt un nobriedināt sēklu. Ja ložņu āboliņš audzējams ar nezālēm neaizaugušā laukā un butanizācijas laikā ir sausums, sēklu var novākt arī no pirmā zālauga. Ja sēkla audzējama no otrā zālauga, būtiski ir nenokavēt pirmā zālauga pļauju. Pirmo zālaugu vislabāk nopļaut 8–10 cm augstumā, kad to pirmās galviņas kļūst baltas (maija trešā dekāde).
Novākšana Ložņu āboliņš nobriest jūlija otrajā–augusta pirmajā pusē. Pļaujams, kad ap 50–60 % galviņu ir sausas, nobrūnējušas un no tām viegli izberzt sēklas. Izkultas āboliņu sēklas ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk iztīrīt, jo paturot ilgāk, var samazināties to dīgtspēja. Sausas, ne lielākā kā 13 % mitruma, āboliņa sēklas noliktavās ir labi uzglabājamas.
Cits Āboliņa ziedēšanas sākumā uz sējumu atvedamas bites. Ja uz 1 m2 ir 250–300 āboliņa galviņu, tām pietiek ar 1 bišu saimi, ja ir 500–600 galviņu – trīs bišu saimes, ja vairāk kā 700 galviņu – piecas bišu saimes. Ja no āboliņu lauka līdz dravai ir lielāks attālums par 1 km, bites uz āboliņa lauku ir jāaizved.
Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Bastarda āboliņš ir piemērots audzēšanai mitrās, skābās un kūdrainās augsnēs, kurās pļavas āboliņš aug sliktāk.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – labības. Kaut arī bastarda āboliņu vajadzētu audzēt tīru, to tikpat veiksmīgi var audzēt arī ar virsaugu. Tad augsne sagatavojama virsauga augiem, bet āboliņš iesējams papildus. Labākie virsaugi ir mieži, auzas. Tajā pašā laukā āboliņu var atkāroti sēt pēc 2–3 gadiem.

Mēslošana

Nav piemērojama.

Sējas laiks

Sējot ar virsaugu, āboliņu sējas laiks ir atkarīgs no virsaugu augu sējas. Vispirms jāsēj virsaugs – mieži, auzas, bet pēc tam iesējams āboliņš.

Sēklas norma

4–6 kg/ha dīgtspējīgas sēklas, sējot ar 15 cm rindstarpām. Ļoti būtiski neiestrādāt dziļāk par 0,5–1,5 cm. Lietderīgi pirms sējas lauku apstrādāt ar kultivatora rulli.

Sējuma kopšana

Iesējot ar virsaugu un to nopļaujot, no lauka novācami salmi, lai āboliņš varētu normāli augt. Bastarda āboliņu sēkla iegūstama tikai no pirmā zālauga.
Novākšana Bastarda āboliņš nobriest jūlija beigās – augusta pirmajā pusē. Noteikts, ka bastarda āboliņa pamatražu dod galviņas, kas ziedēja jūnijā vai jūlija pirmajā pusē. Viens no iemesliem, kādēļ nenobriest vēlāk ziedošo galviņu sēkla – efektīva siltuma trūkums. Izkultas āboliņu sēklas ir pēc iespējas ātrāk jāiztīra, jo, paturot ilgāk, var samazināties to dīgtspēja. Sausas, ne lielāka kā 13 % mitruma, āboliņu sēklas noliktavās ir labi uzglabājamas.
Cits Bastarda āboliņš nobriest jūlija beigās – augusta pirmajā pusē. Noteikts, ka bastarda āboliņa pamatražu dod galviņas, kas ziedēja jūnijā vai jūlija pirmajā pusē. Viens no iemesliem, kādēļ nenobriest vēlāk ziedošo galviņu sēkla – efektīva siltuma trūkums. Izkultas āboliņu sēklas ir pēc iespējas ātrāk jāiztīra, jo, paturot ilgāk, var samazināties to dīgtspēja. Sausas, ne lielāka kā 13 % mitruma, āboliņu sēklas noliktavās ir labi uzglabājamas.
Pļavas timotiņš (Phleum protense L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Ir piemērots audzēšanai dažāda mehāniskā sastāva augsnēs un vidēja smaguma smilšmālā, var audzēt arī nosusinātā kūdrā. Būtiski, lai mitrums būtu pietiekamā daudzumā. Optimālais pH 5,5–6,0.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – ziemcieši, vasaras mieži vai kvieši, šos virsauga augus ir jāmēslo mēreni, lai sējums nenomāktu jaunu timotiņu pasēju. Īpaši piemēroti priekšaugi, kuri pirms tam tika mēsloti ar mēsliem..

Mēslošana

Mēslot ar sertificētiem ekoloģiskiem mēslojumiem.

Sējas laiks

Agri, tiklīdz var sākt apstrādāt lauku (aprīļa vidū). Sadīgšanai būtisks mitrums. Sējot timotiņu bez virsauga, augsne sagatavojama rudenī, taču neizārdot aramkārtu, labi izlīdzināma.

Sēklas norma

6–8 kg/ha, sējot kā pasēju. Tīram sējumam – 3–5 kg/ha dīgtspējīgu sēklu. Sēklas iestrādājamas 0,5–1,5 cm dziļumā. Timotiņi labi uzaug arī kā pasēja (iesējot agri), ir maz prasīgi pret gaismu.

Sējuma kopšana

Sējumus sausā augsnē vajadzētu apstrādāt ar kultivatoru vai  labāk būtu apstrādāt virsaugu ar kultivatoru pirms timotiņa iesēšanas.
Novākšana Pļaut ne zemāk kā 8 cm. Timotiņš nobriest jūlija beigās – augusta pirmajā dekādē. Sēklām novācamais lauks ir gaiši pelēkā krāsā. Iespējami divi novākšanas veidi. Tieši, kad ziedkopas nobraucamas braucot ar roku no augšas uz apakšu. Iespējami 2–5 % zaudējumi izbiru un daļas pazaļu vājāku augu sēklu dēļ. Cits novākšanas veids – nopļaut vālos un nobriedinot līdz pilnīgai nobriešanai. Šis veids labāk attaisnojas, ja rudens nav lietains.
Cits Laba iesakņošanās pirmajā gadā nosaka nākamo ražu. Praksē timotiņš nekad nepāraug virsaugu, bet virsaugs ir jānovāc laikus, lai timotiņā sējums nenīkuļotu. Sēklas stublājus timotiņš izaudzē tikai otrā augšanas gadā. Vislielāko ražu dot trešajā augšanās gadā. Šis augs ir izturīgs pret aukstumu, rudenī veģetācija apstājas, kad diennakts temperatūra nokrīt līdz 10 ºC. Vēlīnās sējas timotiņu raža mēdz būt mazāka. LŽI pētījumi rāda, kad sēklu ražu var iegūt 7 gados, bet sēklkopībai timotiņus rekomendējams audzēt 3–4 gadus.
Daudzgadīgas airenes (Lolium perenne L.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Vislabāk aug auglīgākās un mitrākās augsnēs, ir piemērotas vieglas, kultūraugiem piemērotas, nevārpataina smilšmāla augsnes. Slikti aug skābās, smilšainās augsnēs un nav piemērotas audzēšanai kūdrā. Nav piemērotas audzēšanai tur, kur ir augsts gruntsūdens, jo nepacieš ilglaicīgu pārmērīgu mitrumu. Optimālais pH 5,5–7,0.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – ziemcieši, vasaras mieži vai vasaras kvieši, svarīgākais, lai virsaugi nekristu veldrē. Sēklu gabals uzturams vienu  – divus gadus.

Mēslošana

Nav piemērojama.

Sējas laiks

Vislabākais sējas laiks – maijs. Sējot bez virsauga, sēt var līdz augusta vidum. Daudzgadīgās airenes ātri dīgst, labi aug, lieliski cerojas. Ļoti prasīgs pēc siltuma.

Sēklas norma

12–15 kg/ha, sējot ar auzu (160–170 kg/ha) virsaugu. Rekomendējams sēt šaurās rindstarpās. Būtiski iestrādāt sēklas 2 cm dziļumā, tādēļ irdenas augsnes pēc auzu sējas un  pirms aireņu sējas ir nepieciešams kultivēt.

Sējuma kopšana

Ierīkojot aireņu sēklu gabalu, būtiski izvēlēties augsni, kas nav vārpaina. Sējumu kopšana tāda pati kā citiem vārpaugiem. Auzām (un nezālēm) paceļoties 15–20 cm augstumā, nopļaujama. Esot nepieciešamībai pļauj otrreiz. Sējas laikā pāraugusī zāle nopļaujama otrajā oktobra pusē. Novācot aireņu ražu, nākamajā gadā vienmēr uzaug atāls, kas ir jānopļauj, beidzoties augu veģetācijai.
Novākšana Visbiežākais sēklu novākšanas laiks – jūlija beigas. Lauks kļūst brūngans, braucot rokas gar skarām, sēklas nobirst pārāk nobriedušu augu dēļ. Nenokavēt ražas novākšanu – nobriedušas airenes viegli nobirst. Iespējamais auglīgums – 900–1600 kg/ha. Novācamas ar kombainu, būtisks tītavu griešanās ātrums, lai griežoties neizkulstītu sējumu. Kulšanas laikā sēklās mēdz būt 17–20 % mitruma, tad tās ir mazāk jāžāvē. Sēklu mitrums sertificēšanai (pieņemšanai) 14 %. Žāvētavās ieplūstošā gaisa temperatūra ne augstāka par 32–35 °C.
Cits Novācot lielu sēklu ražu, sējums kļūst retāks. Sējuma izretināšanās dēļ un iespējamās izsalšanas dēļ, sēklu raža audzējama 1–2 gadus. Aireņu sēklu sējumā vārpas nedrīkstētu būt.
Pļavas auzene (Festuca pratensis Huds.) eko

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

 

Augsne

Labi aug visās auglīgās augsnēs. Var augt arī vieglākās sausās augsnēs. Vispiemērotākā ir mitra smilšmāla, māla un humusa augsne. Optimālais pH 5,5–7,0.

Augu seka

Var tikt audzētas augu sekā kā daudzgadīgi zālaugi vai atsevišķā gabalā, kur sēklu būs iespējams novākt 2–3 gadus.

Mēslošana

Nav piemērojama.

Sējas laiks

Sējot ar virsaugu (mieži, auzas) – pēc iespējas ātrāk, lai pietiktu mitruma sadīgšanai. Sēj rindu veidā. Parastā virsauga sēklas norma samazināma par 20–30 %.

Sēklas norma

12–16 kg/ha, sējot ar virsaugu.  Sējot bez virsauga – 12 kg/ha. Sēkla iestrādājama 0,5–1,0 cm dziļumā.

Sējuma kopšana

Novācot virsauga ražu, salmi sasmalcināmi un vienmērīgi izlīdzināmi vai novedami no lauka.
Novākšana Sēklai visbiežāk raža pļaujama jūlija otrajā pusē. Novācama ar kombainu, sākoties cietajam briedumam. Kavēties nevar, jo sēklas izbirst. Lai mazāk nobirtu sēklas, ražu vislabāk novākt agri no rīta, lēni braucot ar kombainu (līdz 2  km/h), jo palielinot ātrumu, daļa sēklu  izbirst  ar jucekņiem. Izkultas sēklas tīrīt, žāvēt līdz standarta 14 % mitrumam. Auzenes sēklas pļaujamas augstu, atstājot lielus auzenājus. Ataugušais atāls nav pļaujams, nedrīkst noganīt, atstājams, lai nākamajā gadā ražas būtu lielāka.
Cits Neliels pārmērīga ūdens daudzums lielu kaitējumu nenodara. Zālaugs var saglabāties 10 un vairāk gadus, bet sēkla novācama 2–3 gadus. Nav jūtīgi pret sausumu, jo mitrumu saknes uzsūc no dziļākiem slāņiem. Izturīga pret aukstumu. Paēnā aug slikti.
Niedru auzenes (Festuca arundinacea Schreb.) (eko)

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

Augsne

Aug visu tipu mitrās augsnēs, izņemot smagu mālu, sausas smilts un stipri skābās augsnēs. Vispiemērotākā ir normāla mitruma smilšmāla augsne, taču der arī vieglāks smilšmāls. Optimālais pH 5,5–6,0. Skābākas augsnes par pH 5,5 augsnēm vajadzētu kaļķot.

Augu seka

Var tikt audzēta kā augu seka daudzgadīgo zālaugu vai atsevišķā gruntsgabalā, kur sēklu būs iespējams novākt 2.–3. gadā, neskaitot sējas gadu. Var sēt pēc mēslotiem uzkrājošiem augiem, viengadīgiem zālaugiem, kā arī ar mēsliem mēslotām ziemcietēm. Sējamas laukos, kuros nav nezāļu un kuri nav vārpataini. Sējamas bez virsauga. Reizēm var tikt sētas ar virsaugu, bet svarīgi, lai tas nenomāktu jauno auzeņu sējumu.

Mēslošana

Pirms sējas – P 40-80, K 60-80 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Mēslojamas katru gadu, novācot sēklu ražu (P 50-80, K 60-80). Pavasarī mēslošana ar slāpekli palielina sēklu ražu. Pirms sējas rekomendējams N 60-80 kg/ha, pirmajā un otrajā gadā – N 100-150, turpmākos gados – ap 50-55 kg/ha. Ar slāpekli mēslojams divas reizes – pavasarī, sākoties veģetācijai, un novācot ražu. Rudenī jāmēslo ar slāpekli (45 kg/ha), lai stimulētu augu nobriešanu un cerošanos.

Sējas laiks

Agrā pavasarī, reizēm arī vēlāk – līdz jūlija sākumam. Kavējot sēju, sēklu sējumi ir retāki, samazinās sēklu raža.

Sēklas norma

8–10 kg/ha, sējot ar 30 cm rindstarpām. Sējot šaurrindu veidā – 10–14 kg/ha.
Sēkla iestrādājama 2–3 cm dziļumā. Lietderīgi apstrādāt ar kultivatoru.

Sējuma kopšana

Nezāles iznīcināmas katru gadu ar vārpaugu labībai paredzētiem herbicīdiem vai  pirmajā gadā ar irdināšanu 2–3 reizes (ja platas starprindas). Lietošanas gadā  starprindas irdināmas agri pavasarī un novācot sēklu ražu. Kopšana pret kaitēkļiem – pēc nepieciešamības. Var būt nepieciešami augšanas regulatori stiebra stiepšanās laikā, lai sējums nesakristu veldrē. Veldrē sakrituši augi  ātrāk apputeksnējās, tādēļ sēklu raža būs mazāka.

Novākšana

Sēklas ražai visbiežāk pļaujamas jūlijā. Novācamas ar kombainu beidzoties deltengatavībai vai sākoties cietajai nobriešanai. Sēklas birst gana viegli, bet mazāk nekā pļavas auzenei. Lai sēklas izbirtu mazāk, ražu vislabāk novākt agri no rīta, lēni braucot ar kombainu (līdz 2  km/h), jo, palielinot ātrumu, daļa sēklu izbirst ar jucekņiem. Izkultas sēklas ir jātīra, jākaltē līdz standarta sēklas mitrumam ne vairāk par 14 %. Auzenes sēklai ir pļaujamas augstu, atstājot lielākus  rugājus. Novācot sēklu ražu, atlikušo masu ir jānopļauj un jāizmanto lopbarībai. Pirms ziemas (septembra sākumā–oktobra beigās) uzaugušais attāls nopļaujams 10–15 cm augstumā. Attāla niedru auzenes ģeneratīvo (augļu) vasu tikpat kā neveido.

Cits

Pēc sējas dīgst lēni, īpaši tad, ja gaiss ir vēss.
Saziedēšanai nepieciešams jarovizācijas periods (sējas laikā sēklu nebūs). Pagājušā gada ziedi rudenī izveido vasu.
Lai veidotos ziedi, ir nepieciešams siltums un garas dienas.
Blīvā sējumā uzaug mazāk ģeneratīvo stiebru, mazāk sēklu.
Sēklu raža būs mazāka, ja ziedēšanas un sēklu veidošanās laikā būs sauss vai ziedēšanas laikā lietains.
Zālaugs var saglabāties līdz 7 un vairāk gadiem, bet sēkla novācama 2.–3. gadā.
Izturīgs pret sausumu un ilglaicīgiem plūdiem, iecietīgs pret seklu laistīšanu.
Nav izturīgs pret zemu (1–3 cm) pļaušanu.
Kaut arī labi aug slapjās vietās, labi panes augstas temperatūras un sausumu. Ļoti izturīgs pret ziemas aukstumu, pacieš ilglaicīgu (līdz 30 d.) apliešanu ar ūdeni, vidēji izturīgs pret ēnošanu.
Sakņu sistēma ir ļoti izturīga, tādēļ niedru auzenes veido ļoti stingru velēnu, labi pasargā augsni pret vēja un ūdens radītājām erozijām.