Citi lopbarības un eļļas augi

Parastā facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vislabāk aug saulainās vietās, vidēja smaguma, auglīgās, pietiekami mitrās augsnēs, kurās ir maz nezāļu un kuras nav vārpatainas.
Augu seka	Rekomendējams sēt pēc uzkrājošajiem augiem vai ziemciešiem, kas mēsloti ar mēsliem. Vislabāk tajā pašā vietā sēt pēc 2–3 gadiem. Pēc facēlijām lieliski aug dārzeņi, garšaugi.
Mēslošana	Tīrs facēliju sējums var augt arī bez mēslošanas, taču mēslojot raža būs lielāka.
Sējas laiks	Agri aprīļa mēnesī (kad sējami mieži, auzas). Izturīgas pret salnām līdz –7–9 °C.
Sēklas norma	Ir dažādi sējas veidi: var sēt ar 60, 30 un 15 cm rindstarpām. Sēj 8–12 kg/ha. Sējot platās rindās – 6–8 kg/ha. Sējot platās rindās vajadzēs irdināt rindstarpas. Sēklas normas nav ieteicams palielināt, jo facēlija mazāk zarosies un ziedi būs smalkāki. Sēkla iestrādājama 1–2 cm dziļumā, vieglākās augsnēs – 3 cm dziļumā. Obligāti.
Sējuma kopšana	Ļoti irdenas augsnes pirms sējas vai pēc tās ir jāapstrādā ar kultivatoru. Facēlija sadīgst apmēram astotajā dienā pēc sējas. Sākumā facēlija aug lēni, un nezāles var to pāraugt. Ja facēlijas sējums ir blīvs, lietderīgi to saecēt, jo retāk augošas facēlijas labāk zarojas, tām būs vairāk ziedu. Sāk ziedēt paejot 40–50 dienām pēc sējas un zied 30–50 dienas. Ja trūkst mitruma, sējums var ciest. Sausos gados auga ziedēšanas ilgums samazinās līdz pat 1-2 nedēļām. Iesējot ar platām rindstarpām, vismaz vienu reizi rindstarpas ir jāirdina un jāiznīcina nezāles.
Novākšana	Raža pļaujama ar kombainu, kad ziedkopas galotnē ir palikuši vairāki ziedi, bet apakšā jau ir nobriedušas sēklas. Gaidīt, kamēr visas sēklas ir nobriedušas nav vērts, jo pašas vērtīgākās nobirs. Sēklu mitrumam vajadzētu būt 14 %.
Cits	No hektāra sēklai audzējamo facēlijumedu ievāks 4–5 bišu saimēs. No 1 ha facēliju sējuma bites sanes 300–500 kg medus.

Lopbarības rutki (Raphanus sativus L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Nav prasīgi pret augsni, labi aug smilšmāla, mālsmilšu un pat smilšu augsnēs. Vislabāk aug kultūraugiem sagatavotās mālsmilšu un smilšmāla augsnēs, kas pavasarī nepiesūcas ar ūdeni un tās pH ir ne mazāks kā 5,5.
Augu seka	Laba pirmssējas kultūra uzkrājošiem augiem, labībai, daudzgadīgiem zālaugiem. Visbiežāk rutki sēklai audzējami pēc labības, jo labākie priekšaugi paredzēti citiem prasīgākiem augiem.
Mēslošana	Sadīgstot augiem, sējums mēslojams ar slāpekli N 60. Ja lauks nav bagāts ar barības vielām, vispirms augsni ir lietderīgi sagatavot, mēslojot ar fosforu un kālija mēslojumiem P 60 K 60, tad augiem aizmetas vairāk pākšu un tajos izveidojas vairāk sēklu.
Sējas laiks	Aprīļa beigās un maija pirmajā pusē (kad sējami vasarāji).
Sēklas norma	10–14 kg/ha. Sēj 2–4 cm dziļumā, ar 12–15 cm rindstarpām. Sēklas sāk dīgt esot 1–3 °C temperatūrai. Dīgstot augi pacieš – 4–5 °C salnas, nepacieš, ja –3 °C auksta temperatūra saglabājas vairākas dienas. Vēlāk, augiem augot, pretestība pret aukstumu samazinās.
Sējuma kopšana	Reizēm augu butanizācijas sākuma fāzē augus sabojā spradži, krustziežu zāģlapsenes, kāpostu cekulkodes. Augu butanizācijas fāzē pamanot vismaz 2 rapša ziedu smecerniekus uz viena auga, sējumu nepieciešams apsmidzināt ar insekticīdiem.
Novākšana	Sēklu raža novācama ar kombainu un tikai atsevišķos gadījumos piemērojams atsevišķs novākšanas veids. Tad nopļauti vālos, rutki atstājami uz dažām dienām, sēklas labāk nobriest un ir vieglāk izkuļamas. No visiem krustziežu augiem visgrūtāk ir kult lopbarības rutkus, to pākstis, pat pilnībā sažuvušas, neatveras, tādēļ kult ir nepieciešams pilnīgi izžuvušas pākstis, esot ļoti sausiem laikapstākļiem.
Cits	Ziedēšanas laikā augus labprāt aplido bites un citi kukaiņi. Tos apputeksnējot, ziedi ātrāk aizmet pākstis, augi vienādāk nobriest.

Balstās sinepes (Sinapis alba L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Šķirne nav īpaši prasīga pret augsni. Diezgan labi aug visās augsnēs, izņemot skābas un ļoti mitras augsnes. Spēcīgi reaģē uz augsnes auglīgumu. Vispiemērotākā augsne – viegla un vidēji smaga mālsmilts un smilšmāls, kas ir ūdenscaurlaidīgs. Optimālais pH ir 6,5-7,0.
Augu seka	Diezgan laba raža ir augsnē pēc visiem augiem. Labākās priekšaugu kultūras ir tās, kas atstāj augsni bez nezālēm, jo pirmajās 2–3 nedēļās sinepes aug lēni. Augsnēs, kur ir daudz nezāļu, trausli sinepju dīgsti viegli tiek nomākti. Neiesaka audzēt sēklu pēc kāpostu, lopbarības biešu un cukurbiešu audzēšanas, jo sinepes baro biešu nematodes. Nepieciešams izvairīties no krustziežu augiem, jo tiem uzbrūk tie paši kaitēkļi. Laba raža ir pēc melnās papuves, daudzgadīgiem zālaugiem, ziemas labības. Rotācija – 5 gadi. Baltās sinepes ir laba priekšaugu kultūra citiem augiem. Iesaka kā priekšaugu kultūru labībai.
Mēslošana	Smaga granulometriskā sastāva augsnēs rudenī P 60 K 90, pavasarī – N 90. Viegla granulometriskā sastāva augsnēs pavasarī N 90 P 60 K 90. Der sēru saturoši mēslojumi.
Sējas laiks	Agri pavasarī, tiklīdz ir iespējams tikt uz lauka.
Sēklas norma	10–14 kg/ha. Sēj 1,5–2 cm dziļi, ar 12,5 cm rindstarpām, pēc iesēšanas iestrādā ar kultivatora rulli. Iesējot ar platām rindstarpām, sēklu vajadzēs mazāk, bet būs jākopj rindstarpas (jāirdina vismaz 2 reizes līdz ziedēšanai).
Sējuma kopšana	Ja līdz izdīgšanai izveidojas zemes garoziņa, sējums jānoecē ar vieglām ecēšām pa rindstarpu diagonāli sēšanas virzienam. Sinepēm patīk mitrums, it īpaši sēklu dīgšanas posmā. Cīņai ar nezālēm izmantot herbicīdus (ir piemēroti rapšu herbicīdi), cīņai ar kaitēkļiem (pavasarī – parādoties spradžiem un butanizācijas fāzē – parādoties rapšu ziedu smecerniekiem) – insekticīdus. Balto sinepju stiebri, lapas un pākstis ir blīvi apaugušas ar rupjiem matiņiem, tāpēc augiem mazāk uzbrūk kaitēkļi.
Novākšana	Nobriestot stiebrs paliek maigāks. Ražu novāc ar labības kombainu, kad nobriest 75 % sēklu (75 % pākšu paliek pelēcīgi dzeltenīgā krāsā, sēklas – dzeltenas, bet lapas – sažūst un nokrīt). Ja nepieciešams (mitrā vasarā), nobriestot 50 % sēklu, sējums apstrādājams ar desikantu. Negaidīt pilnīgu sēklu nobriešanu, jo sēklas izbirst. Kombains jāsagatavo tāpat kā rapša novākšanai. Ar kombainu izkultas sēklas nekavējoties jāžāvē ne augstākā kā 35 °C temperatūrā līdz sēkla atbilst standarta 10 % mitrumam.
Cits	Bišu atvešana uz lauka 2–3 dienas pirms ziedēšanas (2–3 bišu saimes uz 1 ha) palielinās sēklu ražu. Viens zieds zied 3–4 dienas, bet, ja ir pietiekošs daudzums kukaiņu – apputeksnētāju, zied īsāku laika posmu. Ziedi izdala spēcīgu medus aromātu. No 1 ha sinepju bites var savākt līdz 100 kg medus. Dīgstu fāzē augi aug ļoti lēni. Atkarībā no mitruma daudzuma augsnē un gaisa temperatūras, no dīgstu parādīšanas līdz butanizācijai paiet 20–30 dienas. Vēlāk augi aug un audzē veģetatīvo masu ātrāk. No butanizācijas līdz ziedēšanai paiet aptuveni 11–16 dienas. Augi zied 22–30 dienas. Balto sinepju veģetācijas periods, atkarībā no augšanas apstākļiem, var variēt no 72 līdz 112 dienām. No visām sinepju šķirnēm balto sinepju sēklas ir vislielākās, gaiši dzeltenā vai salmu krāsā.

Sareptas sinepes (Brassica juncea L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Šķirne nav prasīga pret augsni, bet tai nepatīk ļoti smaga un ļoti viegla, neauglīga augsne. Optimālais pH ir 6,5–7,0.
Augu seka	Vislabāk aug pēc daudzgadīgām zālēm, ziemciešiem, pākšaugiem un uzkrājošiem augiem. Ieteicams audzēt pēc ziemciešiem vai pākšaugiem. Pēc sinepēm nerekomendē sēt krustziežus augus, linus, jo uzbrūk tie paši kaitēkļi (spradži).
Mēslošana	Smaga granulometriskā sastāva augsnēs rudenī P 60 K 90, pavasarī – N 90. Viegla granulometriskā sastāva augsnēs pavasarī N 90 P 60 K 90. Der sēru saturoši mēslojumi. Var tikt izmantoti rapšu audzēšanai piemēroti kompleksie mēslojumi ar mikroelementiem (sēru, boru, molibdēnu).
Sējas laiks	Agri pavasarī, tiklīdz ir iespējams tikt uz lauka (aprīļa beigās – maija sākumā, līdz maija vidum). Iesējot vēlāk, ļoti kaitē spradži.
Sēklas norma	10–12 kg/ha. Sēj 1–2 cm dziļumā, ar 12,5 cm rindstarpām, pēc iesēšanas apstrādā ar kultivatora rulli. Iesējot ar platām rindstarpām, sēklu vajadzēs mazāk, bet būs jākopj rindstarpas (jāirdina vismaz 2 reizes līdz ziedēšanai). Biežāk sinepes sējamas sliktākās augsnēs, tādēļ, piemeklējot sēklas normu, jāņem vērā augsnes auglīgums, priekšauga kultūras iestrādes kvalitāte, nezāļu daudzums. Mazāk apstrādātā augsnē sēklas norma būtu jāpalielina.
Sējuma kopšana	Ja līdz izdīgšanai izveidojas zemes garoziņa, sējums jānoecē ar vieglām ecēšām pa rindstarpu diagonāli. Sinepēm patīk mitrums, jo īpaši sēklu dīgšanas laikā, bet augšanas periodā tās ir izturīgas pret sausumu. Cīņai ar nezālēm izmantot herbicīdus (ir piemēroti rapšu herbicīdi), cīņai ar kaitēkļiem (pavasarī – parādoties spradžiem un butanizācijas fāzē – parādoties rapšveida ziedgraužiem) – insekticīdus.
Novākšana	Nobriestot stiebrs paliek tumšāks. Ražu novāc ar labības kombainu, kad 75 % pākšu paliek pelēcīgi dzeltenīgā krāsā, sēklas – dzeltenas, bet lapas – sažūst un nokrīt (aptuveni jūlija beigās, augusta sākumā). Ja nepieciešamas (mitrā vasarā), nobriestot 50 % sēklu, sējums apstrādājams ar desikantu. Nogatavojoties mehāniski nesabojātas pākstis sēklu neizber. Kombainus sagatavo tāpat kā rapša novākšanai. Ar kombainu izkultas sēklas nekavējoties ir jāžāvē ne augstākā kā 35 °C temperatūrā līdz sēkla atbilsts standarta 8 % mitrumam. Ieteicams nesteigties kult nepilnīgi nobriedušas un mitras sinepes, jo sēklas var sākt pelēt.
Cits	Bišu atvešana uz lauka 2–3 dienas pirms ziedēšanas (2–3 bišu saimes uz 1 ha), tas palielinās ražu. Ziedi izdala spēcīgu medus aromātu. No 1 ha sinepju bites var savākt līdz 100 kg medus. Sēklas – sarkani brūnā vai tumši brūnā krāsā

Parastās ķimenes (Carum carvi L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vispiemērotākā augsne ir viegls smilšmāls un mālsmilts. Ļoti svarīgi, lai tajā nebūtu daudzgadīgo nezāļu (ložņu vārpatu, tīruma mīkstpieņu, tīruma ušņu, tīruma tīteņu) un rudzupuķu, blusu sūreņu, no kurām ir grūti tik vaļā. Optimālais pH 6,5 – 7,0 (neitrāls).
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – no nezālēm tīri ziemas kultūraugi, kukurūza, kartupeļi vai cukurbietes, pākšaugi, graudaugi vai dārzeņi. Nerekomendē audzēt laukos pēc daudzgadīgiem zālaugiem un papuves, lai izvairītos no spradžu kaitējuma. Nesēt atkārtoti. Izvairīties no savvaļas ķimenēm blakus laukam. Rotācija – 3–5 gadi. Ķimenes – laba priekšaugu kultūra ziemas kultūraugiem, rapsim, starpaugiem.
Mēslošana	Ar organiskajiem mēslojumiem (60–80 t/ha), rekomendējams mēslot ķimeņu priekšaugu kultūraugus. Pārpuvušus mēslus (30–35 t/ha) vislabāk izkratīt rudenī, pirms rudens aršanas. Rudenī var mēslot ar kompostiem vai vircu. Pavasarī mēslot ar svaigiem mēsliem nav rekomendējams. Vidēji P 80 K 100–120 v. m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Fosfora un kālija mēslojumi atdodami rudens mēslošanas laikā vai pavasarī pirms pēdējās zemes apstrādāšanas. Slāpekļa mēslojumu ekonomiskāk izkaisīt uz augošām ķimenēm. Pirmgadīgas ķimenes efektīvāk ar N mēslojumiem mēslot (N 50–70 kg/ha) ķimenēm sadīgstot un jūlija beigās – augusta sākumā (N 30–50 kg/ha), bet auglīgās augsnēs slāpekļa pārdaudzums negatīvi iedarbojas uz ķimeņu sakņu augšanu. Nonīkstot augiem, jūlija beigās – augusta sākumā var mēslot ar amonija nitrātu 100 kg/ha (N 30 kg/ha). Otrā augšanas gadā mēslot ar PK mēslojumiem un ar N 60–80 kg/ha nepārmēslojot sējumu. Rekomendējami B, Mn, Cu, Mo, Co, J, Fe un Zn mikroelementu mēslojumi, smidzinot sadrūvētā gaisā, izmantojot 300–400 l/ha uz ūdens. Īpaši labi sēklu aizmešanos un lielumu ietekmē šķidrie mikroelementu mēslojumi ar lielu kālija daudzumu. Dažādi mēslojumi un to daudzums var ietekmēt ēterisko eļļu daudzumu un sēklu kvalitāti.
Sējas laiks	Maija pirmā dekāde, vēlākais – maija trešā dekāde, augsnei uzsilstot līdz 5–8 °C.
Sēklas norma	7–8 kg/ha. Sēj 1,5–2 cm (vieglās augsnēs – līdz 2,5 cm) dziļumā, ar 25 cm rindstarpām (katrs otrais kultivatora zobs). Var sēt arī ar 60 cm rindstarpām. Ķimenes ilgi dīgst un 2–3 mēnešus vāji aug.
Sējuma kopšana	Ja līdz izdīgšanai izveidojas zemes garoziņa, sējums jānoecē ar vieglām ecēšām pa lauku diagonāli sēšanas virzienam vai jāapstrādā ar kultivatora nelīdzeno (dzelkšņaino) rulli. Pirmā gada ķimeņu rindstarpas irdina 2–3 reizes. Otrā gada ķimeņu rindstarpas irdina 1 reizi – pavasarī. Otrā gada ķimeņu sējumos pret ķimeņu kodēm (novērojot vakarā 2–3 dienas līdz ziedēšanas sākuma) var cīnīties ar insekticīdiem. Pamanot ķimeņu ērču bojājumus, pirmā gada ķimenes augustā – septembrī smidzināmas ar pretērču preparātiem, smidzināms atkāroti pēc 10–14 dienām. Otrā gada ķimeņu sējums apsmidzināms agri pavasarī, kad gaisa temperatūra ir 10–12 °C. Smidzināms atkārtoti pēc 10–14 dienām.
Novākšana	Atkarībā no šķirnes un laikapstākļiem ķimenes bieži vien nogatavojas jūlija II dekādē. Lai sēklas neizbirtu, tās būtu jānovāc 2–3 dienu laikā. Ražu novāc ar hermetizētu labības kombainu tad, kad stiebri jau ir kļuvuši dzelteni, lapas sažuvušas un gandrīz visi augļi ir kļuvuši brūni. Ja nepieciešams – žāvē (sēklai domātu ķimeņu standarta mitrums ir 12 %), bet ne karstākā gaisa temperatūra par 35 °C.
Cits	Ķimeņu sējumi ir noderīgi biteniekiem, jo no 1 ha lauka bites sanes ap 50 kg medus, palielinās sēklu raža. Vajadzētu pareizi piemeklēt platības sējai, lai samazinātu iespējamos meža zvēru, it īpaši meža cūku, nodarītos postījumus.

Sējas lini (Linum usitatissimum L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vispiemērotākā augsne ir vidēji smags un viegls smilšmāls. Labi der arī ar barības vielām bagāta mālsmilts. Kūdrainā augsnē (ne skābā) var sakrist veldrē. Optimālais pH ir 5,5–7,0.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – daudzgadīgi zālaugi, no nezālēm tīri ziemas kultūraugi, kukurūza vai kartupeļi. Linus var sēt augsnē pēc pupām un labības maisījumiem, kas domāti lopbarībai. Ja pēc tiem augsnēs ir nezāles, nopļaujot maisījumus, augsne intensīvi jāapstrādā līdz pat rudens aršanai vai izmantojami herbicīdi. Rotācija – vismaz 5 gadi. Neaudzēt blakus krustziežu augiem, lai samazinātu spradžu ieviešanās iespējamību.
Mēslošana	Vidēji N 30–70, P 35–90, K 90–120 v. m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Fosfora un kālija mēslojums atdodams rudens mēslošanas laikā, var tikt iestrādāts arī sējot linus. Slāpekļa mēslojums var būt izbārstīts pavasarī pirms sējas vai izmantojams papildus mēslošanai. Nepieciešamo lielāku slāpekļa mēslojumu normu var atdot pēc pāris reizēm. Slāpekļa pārdaudzuma dēļ (īpaši lietainos gados) var paildzināties veģetācija, lini var sakrist veldrē. Linu augšanas sākumā rekomendējami cinka (kad lini 2–4 cm) un bora (kad lini 6–8 cm) mikroelementu mēslojumi.
Sējas laiks	Aprīļa beigas – maija sākums, līdz maija vidum, kad augsne sasilst līdz 10 °C.
Sēklas norma	7–9 milj./ ha dīgtspējīgu sēklu (vai 40–70 kg/ha, atkarībā no sēklu izmēra). Sēj 1–2 cm (vieglās augsnēs – 3–4 cm) dziļumā, ar šaurām sējmašīnām.
Sējuma kopšana	Dīgstot un augot (vismaz līdz 6 cm) liniem, nepieciešams uzraudzīt spradžu izplatību. Īpaši, ja laikapstākļi ir silti, saulaini, bez vēja, spradži (un to kāpuri zemē), var iznicināt dīgstošus linus. Ja spradži konstatējami vairāk par 10 gab./1 m², ir jāizmanto insekticīdi. Liniem esot 6–8 cm augstumā, izmantojami herbicīdi pret divdīgļlapu nezālēm. Ja sējumā ir vārpatas, linu veģetācijas sākumā izmantojami herbicīdi pret vārpatām.
Novākšana	Atkarībā no šķirnes un laikapstākļiem, linsēklas nogatavojas septembrī-oktobrī. Linsēklas visbiežāk pļauj un kuļ ar labības kombainu. Ražu novāc tad, kad galvas kļūst brūnas un linsēklas tajās sāk „grabēt”. Ļoti svarīgi, lai kombains būtu pareizi aprīkots: ļoti ass asmens, taisni un nesalocīti pīķi, asi, nesadrupuši segmenti. Ieteicams noapaļot visus asos pļaujamā aparāta detaļu stūrus, lai aiz tiem neaizķertos linu stiebri. Kombains mazāk nosprostojas, ja linus pļauj augsti – nopļaujot tikai galvas (skaru) vai nokāršot linu galvas. Taču tādā gadījumā var būt grūti kvalitatīvi apart atlikušo augsto lināju, it īpaši audzējot augstos sējas linus. Pļaušanai jāizvēlas sausa, saulaina diena, un lini jāpļauj tikai pēc pusdienlaika, kad tie ir pietiekami sausi. Tādos apstākļos var cerēt, ka linu stiebri mazāk vīsies pa kustīgajām kombaina daļām, bet izkultās linsēklas būs salīdzinoši sausas (7–12 %), un tās nebūs papildus jāžāvē. Pareizi noregulējot kombainu, sējas linu tīrība mēdz būt ap 95–98 %. Kombaina trumulim jāgriežas minimālā ātrumā, lai nesabojātu sējas linu sēklas. Sējas linu sēklas ir ļoti slidenas un blīvas, tāpēc kombainam, ar kuru kuļ linsēklas, jābūt hermētiskam.

UAB „Agrolitpa“
Keravos iela, 17, Keravos c., Velžio seņ.,
LT-38 131, Panevēžas raj. pašv., LIETUVA
Uzņēmuma k. 168598128
PVN k. LT685981219
Tālr. +370 615 11 315
El. pasts info@agrolitpa.lt

Jūs varat mūs atrast
Koordinātas: 55.675278; 24.445833 Karte

Citi lopbarības un eļļas augi

Sēklkopība

Sazināties

Sīkfailu izmantošanas izvēles

Funkcionālie sīkfaili (obligāti)

Snieguma sīkfaili

Reklāmas sīkfaili