Atpakaļ

Pupiņu lopbarības augi

Ložņu āboliņš (Trifolium repens L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vispiemērotākā augsne ir vidēja smaguma smilšmāls un mālsmilts. Augsnei ir jābūt gludai vai ar ne lielāku kā 2 – 3° slīpumu. Optimālais pH 6–7.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – labības. Ložņu āboliņam īpaši bīstamas ir daudzgadīgas nezāles, tādēļ, ja augsnēs tās ir daudz, saimniecībā vajadzētu paturēt melno papuvi un pēc tās sēt āboliņu. Tajā pašā laukā āboliņu var sēt pēc 3 gadiem.
Mēslošana	Labākie virsaugi ir agro šķirņu mieži. P un K mēslojumi tiem berami pēc pilnas normas, tostarp slāpekļa mēslojumus vajadzētu bērt ne vairāk kā 60 kg/ha v.m. Lietošanas laikā mēslojumi izberami vidēji P 60–80, K 70–90 v.m. kg/ha.
Sējas laiks	Sējot ar virsaugu, āboliņu sējas laiks ir atkarīgs no virsaugu augu sējas. Vispirms iesējams virsaugs, bet pēc tam sējams ložņu āboliņš. Sējot bez virsauga, ložņu āboliņu var sēt līdz jūlija sākumam.
Sēklas norma	Sējot ar 15 cm rindstarpām, pietiek izsēt 4–5 kg/ha dīgtspējīgu sēklu. Sējot bez virsauga, ar platām 30 cm rindstarpām, pietiek 3–4 kg/ha dīgtspējīgu sēklu. Ļoti būtiski tās ir neiestrādāt dziļāk par 0,5–1 cm. Vēloties sēklas atbilstoši iestrādāt, ir lietderīgi (vieglākās augsnēs – nepieciešams) pirms sējas lauku apstrādāt ar kultivatora rulli. Augsne apstrādājama ar kultivatora rulli arī pēc āboliņa sējas
Sējuma kopšana	Iesējot ar virsaugu un to nopļaujot, no lauka ir jānovāc salmi. Pret kaitēkļiem āboliņš apsmidzināms vienu reizi, ataugot rozetei. Audzējot sēklas no otrās zāles, mēdz būt tīrāks sējums, jo nopļautās nezāles nespēj ataugt un nobriedināt sēklu. Ja ložņu āboliņa butanizācijas laikā ir sausums un ja āboliņš ir aizaudzis ar nezālēm, to sēklai var atstāt no pirmās zāles. Ja sēkla audzējama no otrās zāles, būtiski ir nenokavēt pirmās zāles pļauju. Pirmo zāli vislabāk nopļaut 8–10 cm augstumā, kad to pirmās galviņas kļūst baltas (maija trešā dekāde). Sējas laikā pret nezālēm izsmidzināmi herbicīdi, kad ložņu āboliņam ir 1–2 īstās lapiņas un vēlāk. Pret kaitēkļiem pirmo zāli ir jāapsmidzina divas reizes: kad āboliņš ir 10–17 cm augstumā un butanizācijas sākumā, paejot 10 dienām pēc pirmās apsmidzināšanas. Otro zāli ir jāsmidzina vienu reizi, paejot apmēram divām nedēļām pēc pirmās pļaušanas.
Novākšana	Baltais āboliņš nobriest jūlija otrajā pusē-augusta pirmajā pusē. Tas ir pļaujams, kad 50–60 % no galviņām ir sausas un apbrūnējušas, un no tām ir viegli izkratāmas sēklas. Baltos āboliņus var apstrādāt ar desikantu, kad sējumā ir 65–70 % nobriedušu un pusnobriedušu galviņu. Labāk ar desikantu apstrādāt ir paejot 9 nedēļām no ziedēšanas sākuma (par ziedēšanas sākumu uzskatāms laiks, kad uzplaukst ap 10 % butonu). Apstrādājot sējumus ar desikantu, tos ir jānovāc ar kombainiem. Izkultas āboliņu sēklas ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk iztīrīt, jo, paturot tās ilgāk, var samazināties to dīgtspēja. Sausas, ar mitrumu ne vairāk par 13 %, āboliņu sēklas ir viegli uzglabāt noliktavās.
Cits	Āboliņa ziedēšanas sākumā uz sējumu atvedamas bites. 1 m² ir 250–300 āboliņa galviņu, tām pietiek ar 1 bišu saimi, ja ir 500–600 galviņu – trīs bišu saimes, ja vairāk kā 700 galviņu – piecas bišu saimes.

Pļavas āboliņš (Trifolium pratense L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Labi aug visās augsnēs: smagāka un vieglāka mehāniskā sastāva. Optimālais pH 6–7.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – uzkrājošie augi. Ļoti auglīgās augsnēs tie var tikt sēti arī pēc ziemciešiem. Tajā pašā laukā tos var sēt jau pēc 4–5 gadiem. Labākie virsaugi ir mieži, ziemas rudzi un kvieši.
Mēslošana	Sēklas āboliņu sējumiem vajadzētu pietikt ar mēslošanu pirms sēšanas.
Sējas laiks	Sējot ar virsaugu, āboliņa sējas laiks ir atkarīgs no virsaugu augu sējas. Vispirms ir jāsēj virsaugs – mieži, auzas, bet pēc tam var sēt āboliņu. Auzu sējumā āboliņš var tikt sēts 2–3 nedēļas pēc auzu sējas. Sējot uz ziemciešiem, pļavas āboliņš ir jāsēj agri pavasarī, tiklīdz ir izžuvusi augsne vai nokūstot sniegam uz kruvešiem.
Sēklas norma	8–10 kg/ha dīgtspējīgu sēklu, sējot ar 15 cm rindstarpām, vai 6–8 kg/ha, sējot bez virsauga ar platām 30 cm rindstarpām. Ļoti būtiski neiestrādāt dziļāk kā –1–2 cm dziļumā. Pirms sējas lietderīgi lauku apstrādāt ar kultivatora rulli.
Sējuma kopšana	Iesējot ar virsaugu un to nopļaujot, ir ļoti būtiski pēc iespējas ātrāk no lauka novākt salmus, lai āboliņš varētu normāli augt. Agrā āboliņa sēklu var audzēt no pirmās un otrās zāles. Ja sēklu ražu ir paredzēts novākt no otrās zāles, būtiski ir nenokavēt pirmās zāles pļauju. Pirmo zāli ir nepieciešams nopļaut līdz 1. jūnijam vai agrāk. Vēlīnā āboliņa sēkla iegūstama tikai no pirmās zāles.
Novākšana	Agrīnais pļavas āboliņš nobriest jūlija otrajā – augusta pirmajā pusē, bet vēlīnais – augustā (mitros gados pat septembra pirmajā pusē). Pļavas agrīno āboliņu var apstrādāt ar desikantu, kad sējumā 70–80 % ir nobriedušas un pusnobriedušas galviņas, bet vēlīnāku āboliņu – kad 80–90 %. Vislabāk apstrādāt ar desikantu ir 5–7 dienas pirms paredzētās pļaušanas. Agro āboliņu pirmās zāles sēklu novākšanas laiks mēdz būt paejot 8–10 nedēļām no ziedēšanas sākuma (par ziedēšanas sākumu uzskatāms laiks, kad sāk ziedēt ap 10 % butonu), bet vēlīnam āboliņam – paejot 6–10 nedēļām. Apstrādājot sējumus ar desikantu, tos ir jānovāc ar kombainiem. Izkultas āboliņu sēklas ir pēc iespējas ātrāk jāiztīra, jo tās paturot ilgāk, samazinās to dīgtspēja. Sausas, ne lielāka kā 13 % mitruma āboliņu sēklas ir viegli uzglabāt noliktavās.
Cits	Āboliņu ziedēšanas sākumā uz sējumu atvedamas bites, vislabāk apputeksnēšanai ir piemērotas Kaukāza kalnu pelēko un vietējo bišu krustojumus. Ja 1 m² ir 250–300 āboliņa galviņu, pietiek ar 1 bišu saimi, ja 500–600 galviņu – trīs, ja vairāk par 700 galviņu – piecas bišu saimes. Ja no āboliņu lauka līdz dravai ir lielāks attālums par 1 km, bites uz āboliņa lauku ir jāaizved.

Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Bastarda āboliņš ir piemērots audzēšanai mitrās, skābās un kūdrainās augsnēs, kurās pļavas āboliņš augs sliktāk.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – labības. Kaut arī bastarda āboliņu ir mērķtiecīgi audzēt tīru, to tikpat veiksmīgi var audzēt arī ar virsaugu. Tad augsne sagatavojama virsauga augiem, bet āboliņš iesējams papildus. Tajā pašā laukā āboliņu var atkāroti sēt pēc 2–3 gadiem..
Mēslošana	Labākie virsaugi ir mieži. P un K mēslojumi tiem berami pēc pilnas normas, tostarp slāpekļa mēslojumu vajadzētu bērt ne vairāk kā 60 kg/ha v. m. Ja augsnēs pietrūkst bors un molibdēns, ir ļoti lietderīgi mēslot ar šiem mēslojumiem.
Sējas laiks	Sējot ar virsaugu, āboliņa sējas laiks ir atkarīgs no virsaugu augu sējas. Vispirms jāsēj virsaugs – mieži, bet pēc tam iesējams āboliņš.
Sēklas norma	4–6 kg/ha dīgtspējīgu sēklu, sējot ar 15 cm rindstarpām. Ļoti būtiski ir neiestrādāt dziļāk par 0,5–1,5 cm. Lietderīgi pirms sējas lauku apstrādāt ar kultivatora rulli.
Sējuma kopšana	Iesējot ar virsaugu un to nopļaujot, no lauka jānovāc salmi, lai āboliņš varētu normāli augt. Bastarda āboliņu sēkla iegūstama tikai no pirmās zāles. Pret kaitēkļiem tas apsmidzināms divas reizes: āboliņam esot 5–8 cm augstumā un butanizācijas sākumā
Novākšana	Bastarda āboliņš nobriest jūlija beigās – augusta pirmajā pusē. Noteikts, ka bastarda āboliņa pamatražu dod galviņas, kas zied jūnijā vai jūlija pirmajā pusē. Viens no iemesliem, kādēļ nenobriest vēlāk ziedošo galviņu sēkla – efektīva siltuma trūkums. Bastarda āboliņu var apstrādāt ar desikantu, kad sējumā 70–80 % ir nobriedušas un daļēji nobriedušas galviņas. Apstrādājot ar desikantu sējumus, tos ir jānovāc ar kombainiem. Izkultas āboliņu sēklas ir pēc iespējas ātrāk jāiztīra, jo paturot ilgāk var samazināties to dīgtspēja. Sausas, ne lielāka kā 13 % mitruma, āboliņu sēklas noliktavās ir labi uzglabājamas.
Cits	Tā kā bastarda āboliņš birst vairāk par sarkano āboliņu, tad būtiski ir nenokavēt ražas novākšanu. Āboliņa ziedēšanas sākumā uz sējumu atvedamas bites, apputeksnēšanai vispiemērotākie ir Kaukāza kalnu pelēko bišu un vietējo bišu krustojumi. Ja uz 1 m² ir 250–300 āboliņa galviņu, pietiek ar 1 bišu saimi, ja 500–600 galviņu – trīs, ja vairāk par 700 galviņu – piecas bišu saimes. Ja no āboliņa lauka līdz dravai ir lielāks attālums par 1 km, bites uz āboliņa lauku ir jāaizved.

Inkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Piemērota vidēji mitra augsne, kas labi apgādāta ar kalciju un barības vielām, bez nezālēm. Labi aug visās augsnēs: gan smagāka un vieglāka mehāniskā sastāva augsnēs. Optimāls pH 5,8-7.
Augu seka	Sēj pēc agri novāktas ziemas labības (bieži priekšaugs ir ziemas mieži), pēc agro kartupeļu novākšanas, pēc tiem augiem, kas tiek agri novākti. Svarīgi, lai vismaz trīs iepriekšējos gadus zemes gabalā nebūtu audzēts āboliņš. Turklāt jāievēro vismaz 1 metra attālums no blakus esošā lauka, lai izvairītos no piemaisījumiem. Vismazākais izolācijas attālums metros no apkārtējiem ziedputekšņu avotiem, kas var izraisīt nevēlamu krustošanos, ir vismaz 200 metri (ja lauki līdz 2 ha) vai 100 metri (ja lauki lielāki par 2 ha).
Mēslošana	Sēklas sējumiem audzēšanas sezonā nepieciešams no 50 līdz 70 kg/ha P₂O₅ un no 80 līdz 100 kg/ha K₂O, tāpēc audzēšanai izvēlētajiem laukiem jābūt bagātiem ar barības vielām.
Sējas laiks	Sēj otrajā augusta dekādē. Sadīgušajam sējumam jāpieņemas spēkā un jāsagatavojas ziemošanai, taču tas nedrīkst pāraugt, lai labi pārziemotu.
Sēklas norma	4 miljoni dīgstošu sēklu uz hektāru, tas ir no 16 līdz 18 kg/ha, 1–2 cm dziļi, atstarpes starp rindām 20 cm. Vidējais 1000 sēklu svars ir apmēram 4 grami. Lai sēklas pareizi iestrādātu, ir lietderīgi pirms sējas lauku norullēt.
Sējuma kopšana	Pēc sējas sausu augsni pierullē. Svarīgi, lai sējums sadīgtu vienmērīgi un ātri, tāpēc ir svarīgs augsnes mitrums sēšanas laikā. Pareizi sadīgušiem un labi attīstītiem augiem ir visas iespējas labi pārziemot. Rudenī un ziemā jāpievērš uzmanība pelējumam. Strauji aug arī tad, ja pavasarī ir zema temperatūra. Zied apmēram no maija vidus. Sēklas ievāc no pirmās ražas, jo nopļauts neataug.
Novākšana	Sēklas nobriest līdz 10.–20. jūlijam. Ja sējums ir sauss, ražu novāc ar labi iztīrītu kombainu. Īpaša uzmanība jāvelta pareizai kombaina noregulēšanai. Parastos apstākļos inkarnāta āboliņa sēklu raža ir apmēram 500 kg/ha. Novācot ražu, sēklas nepieciešams pēc iespējas ātrāk iztīrīt un izžāvēt (vislabāk vēdinot). Kad sēklas izžāvētas vismaz līdz 12 % mitruma, veic galīgo attīrīšanu
Cits	Bites palielina āboliņa sēklu ražu.

Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Lielākās ražas izaudzējamas vieglās smilšu un mālsmilšu augsnēs. Kā arī saimniecībās, kur līdzās vieglu smilšu un mālsmilšu augsnēm ir arī smagākas augsnes. Lupīnas sēklai labāk sēt vieglākās augsnēs, kur gruntsūdens ir zemāks. Optimālais pH 5,0–6,0, bet ne lielāks par 6,0.
Augu seka	Var sēt pēc visiem augiem. Tās nav prasīgas uz priekšaugu kultūrām. Taču ekonomiski lietderīgi tās ir sēt pēc ziemas rudzu un vasaras vārpaugu labības. Atkāroti sēt nevar, jo tad tās var iegūt dažādas slimības, īpaši fuzariozi. Tajā pašā vietā lupīnas sējamas pēc 5–6 gadiem.
Mēslošana	Kultūraugiem samēslotās augsnēs minerālmēslojumu lietošana bieži nav efektīva. Bet, vēloties iegūt lielāku sēklu ražu, augsnēs, kas nav bagātas ar uzturvielām, var iestrādāt P 40–60 un K 40–60 v.m. kg/ha. Lupīnām tieša kaļķošana nav nepieciešama, tādēļ ir jāizvairās no to platību kaļķošanas, kur tās tiks sētas.
Sējas laiks	Ir jāiesēj agri pavasarī aprīļa vidū, ar 15 cm rindstarpām. Vēlāk iesētas lupīnas var arī nenobriest. Sēklas iestrādāt 3–4 cm dziļumā.
Sēklas norma	1–1,2 milj./ha (ap 150–160 kg/ha) dīgtspējīgu sēklu. Lupīnu sēklas ir ļoti būtiski izbeicēt. Cits būtisks līdzeklis ir sēklu inokulācija – kas pasargā no gumiņbaktērijām, (nitragīna pievienošana).
Sējuma kopšana	Sadīgstot lupīnas aug lēni, tās nomāc nezāles, tādēļ nezāļu iznīcināšanai izmantojami herbicīdi. Apsmidzināšana jāveic pirms sējas vai 2–3 diena pēc sējas, bet pret tīruma smilgu un ložņu vārpatu smidzināšana jāveic augu veģetācijas laikā
Novākšana	Nobriedušu lupīnu pākstis nesprāgst, tādēļ to novākšana nav grūta. Raža novācama ar kombainu (trumuļa griešanās ātrums samazināms līdz 900 apgr./min, ventilatora apgriezienu skaits 700 apgr./min, atstarpe starp taras trumuli un kuļtrumuli – 2,6–1,0 cm)), kad ne mazāk kā 80 % pākšu ir jau pilnībā nobriedušas. Esot labvēlīgiem laikapstākļiem, var gaidīt pilnīgu nobriešanu. Ja sējums nobriest nevienādi, rekomendējams izlases ražas novākšanas veids.
Cits	Lupīnu sēklas ir lielas, bagātas ar olbaltumvielām, tādēļ, novācot ražu, tās bieži ir nepieciešams kaltēt. Ļoti būtiski pēc izkulšanas lupīnu sēklas uzreiz iztīrīt, neiztīrot pat sausas lupīnu sēklas ātri savilgst. Noliktavās var labi uzglabāt, ja sēklu mitrums nepārsniedz 14 %.

Šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Augs ir piemērots audzēšanai neauglīgās augsnēs. Lielākā raža izaudzējama vieglās mālsmilšu augsnēs. Tām var paredzēt arī auglīgākus laukus, jo veģetācijas periods ir īsāks un nepastāv draudi, ka tās var nenobriest. Nav piemērotas audzēšanai augsnēs ar augstu gruntsūdeni. Optimālais pH 5,0–6,0, bet ne lielāks par 6,0.
Augu seka	Var tikt audzētas labībām paredzētā laukā vai siderālu augu audzēšanai paredzētās platībās. Sēt atkārtoti nevar, jo tad var iegūt dažādas slimības, īpaši antraknozi, fuzariozi. Tajā pašā vietā lupīnas var sēt pēc 4–5 gadiem.
Mēslošana	Ar minerālmēslojumiem parasti mēslot nav nepieciešams. To saknes ir stingras un spēj uzsūkt barības vielas no dziļākiem slāņiem un citiem augiem grūti pieejamiem savienojumiem. Ar organiskajiem mēslojumiem rekomendējams mēslot lupīnu priekšaugu kultūru.
Sējas laiks	Jāiesēj pēc iespējas agrāk, līdz aprīļa beigām, ar 15 cm rindstarpām. Sēklas iestrādāt 2–4 cm dziļumā. Pēc sējas rekomendējams apstrādāt ar kultivatoru.
Sēklas norma	Ap 150 kg/ha dīgtspējīgus sēklu. Audzējot auglīgākās augsnēs, sēklas norma var palielināties līdz 180 kg/ha. Ļoti būtiski ir lupīnu sēklas izbeicēt. Cits svarīgs līdzeklis ir sēklu inokulācija, kas pasargā pret gumiņbaktērijām (nitragina pievienošana sēklām).
Sējuma kopšana	Sadīgstot lupīnas aug lēni, tādēļ tās nomāc nezāles, kuru iznīcināšanai izmantojami herbicīdi. Apsmidzināmas pirms sējas vai 2–3 dienas pēc sējas, bet pret tīruma smilgām un ložņu vārpatu apsmidzināmas augu veģetācijas laikā.
Novākšana	Sausā un karstā laikā ražas novākšanas problēmu nav. Būtiski nenokavēt to sēklu ražas noņemšanu, jo nobriedinātas pākstis viegli atveras un sēklas izbirst. Sākot sprāgt pirmajām pākstīm, raža ir nekavējoties jānovāc ar kombainu.
Cits	Lupīnu sēklas ir stingras, bagātas ar olbaltumvielām, tādēļ, novācot ražu, tās bieži ir jākaltē. Pēc izkulšanas ļoti būtiski ir lupīnu sēklas nekavējoties iztīrīt, neiztīrot arī sausas lupīnu sēklas ātri savilgst. Noliktavās var labi uzglabāt, ja sēklu mitrums nepārsniedz 14 %.

Raganais vanadziņš (Lotus corniculatus L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Labi aug gan smagās māla, smilšmāla, gan vieglās mālsmilšu vai pat smilšu augsnēs. Pacieš skābas augsnes, ir izturīgas pret pārmērīgu mitrumu. Labi aug arī neskābās augsnēs. Slikti aug skābās un vājās augsnēs. Optimālais pH 6,2–6,5, bet var augt arī pie pH 4,5–7,0.
Augu seka	Vienā vietā var augt un tikt sēts vairākus gadus. Sēklu ražu var novākt divus gadus. Iespējamā augu seka: vasarāji + vanagnadziņu pasēja – I gada vanagnadziņi – II gadu vanagnadziņi – ziemāji – vasarāji – uzkrājošie augi.
Mēslošana	Pirms sējas P 50–60, K 60–70 v.m. kg/ha, koriģēt pēc augsnes auglības. Katru pavasari P 50–60, K 60–70 v. m. kg/ha.
Sējas laiks	Sējot ar virsaugu – pēc iespējas ātrāk, lai pietiktu mitruma sadīgšanai. Sējot bez virsauga, var arī nedaudz vēlāk, bet ne vēlāk kā jūnija vidū.
Sēklas norma	12–15 kg/ha, sējot izkaisot tīrus vanagnadziņus. Sēkla iestrādājama 1–1,5 cm dziļumā. Sēklkopībai vanagnadziņus rekomendējams sēt bez virsauga.
Sējuma kopšana	Izturīgi pret ziemas aukstumu un pavasara salnām. Ja iesēts ar virsaugu, nepieciešamas pēc iespējas ātrāk noņemt virsaugu, lai vanagnadziņi varētu normāli attīsties un augt. Izturīgi pret sausumu, aukstumu, vidējām salnām
Novākšana	Sēklai raža pļaujama otrajā augšanas gadā no pirmās zāles, visbiežāk pirmajā augusta pusē. Raža novācama ar kombainu, kad brūnganas kļūst 60–70 % pākšu. Kavēties nevar, jo agrāk nobriedušas pākstis viegli atveras un sēklas izbirst. Izkultas sēklas ir jāiztīra, jākaltē līdz standarta 13 % mitrumam. Ja sēklas nobriest sējas laikā, sēklu noņemšana nav rekomendējama, ziedošus vanagnadziņus rekomendējams nopļaut lopbarībai.
Cits	Parastais vanadziņš ir izturīgs nematodēm. Vanadziņiem mitrumu vajag daudz, bet tie pacieš arī sausumu, īslaicīgu pārmērīgu mitrumu. Pavasarī agri atzeļ. Sējums var saglabāties 10 un vairāk gadus, bet sēklu rekomendējams novākt 2 gadus, bet ļoti labos apstākļos – 5 gadus.

Austrumu galega (Galega orientalis L.)

Posms

Apraksts

Fotogrāfija

Augsne

Vispiemērotākā ir mālsmilts un viegls smilšmāls. Ir piemērotas arī citas augsnes, būtiski, lai tās nebūtu izmirkušas. Īpaši labi, ja augsnes apakškārta ir ūdens caurlaidīga. Var audzēt arī meliorētās augsnēs. Augsnes reakcijai ir jābūt tuvu neitrālai, pH 6–7.

Augu seka

Labākās priekšaugu kultūras – labības un dažādi lopbarības maisījumi (ja sējami bez virsauga). Austrumu galegu var iesēt uz miežu–zirņu maisījuma, kas ir ātri novācams zaļajai masai. Atbilstoši uzraudzīts austrumu galegu sējums var augt daudzus gadus: ilglaicīgā augu sekā – 8–10 gadus, īslaicīgā – 2–4 gadus.

Mēslošana

Vidēji P 90–110, K 120–180 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības, iestrādājamas pirms sējas. Ar slāpekli mēslot nav nepieciešams. Vēloties iegūt lielāku sēklu ražu ir jāmēslo ar kompleksiem mēslojumiem, kas satur mikroelementus.

Sējas laiks

Agrs, tiklīdz var sākt apstrādāt augsni (aprīļa vidū – maija sākumā). Var sēt kopā ar agrajiem vasarājiem. Sējot vēlāk (maija beigās – jūnija sākumā), tie vāji attīstās, lēni aug, slikti pārziemo, var pat nepārziemot. Lai sēklas sadīgtu, temperatūrai jābūt ne zemākai kā +5 °C. Austrumu galega pacieš –3–5 °C pavasara un –7 °C rudens salnas.

Sēklas norma

Optimāli 15 kg/ha, sējot ar 24 cm rindstarpām. Sēklas iestrādājamas 2 cm dziļumā smaga un vidēja smaguma augsnēs, bet vieglās – 3 cm dziļumā. Austrumu galega sadīgst 10–15 dienu laikā.

Sējuma kopšana

Būtiski iesēt tiklīdz ir sagatavota augsne. Ilgāk pastāvējusi tā pārkalst, bet nolīstot ir jāgatavo no jauna. Ar kultivatoru ir nepieciešams apstrādāt gan pirms, gan pēc sējas, tad sēklas sadīgst vienādi. Austrumu galega ir jūtīga pret nezālēm sējas laikā. Tad herbicīdi ir īpaši efektīvi. Lietot var atsevišķi vai kopā ar bentazonu un MCPA. Pret kaitēkļiem rekomendējams smidzināt peritroīdu grupas insekticīdus. Pret slimībām izmantot imidazolu grupas fungicīdus.

Novākšana

Sēklas sāk briest paejot 30–40 dienām pēc ziedēšanas. Austrumu galegu sēkla ir jāpļauj tiklīdz kļūst brūngani 80 % no pākstīm. Pākstis pašas neatveras un sēklas neizbirst. Lielāka sēklu raža ir iegūstama sēklas novācot no pirmās zāles. Vēloties sēklas novākt no otrās zāles, pirmā zāle ir jāpļauj lopbarībai austrumu galegas stiebra augšanas fāzē. Saveļot pirmo pļāvumu, sēklu raža otrajā pļāvumā būtiski samazinās. Var piekult līdz 600 kg/ha sēklu. Vislabāk sēklas novākt ar kombainu vai piemērojot desikantus. Kombainu regulēšana ir līdzīga kā rapšiem.

Cits

Austrumu galegas sēklas ir lielākas nekā lucerna vai āboliņa sēklas. Tās pirms sējas ir nepieciešams beicēt ar līdzekli pret gumiņbaktērijām – nitragīnu. Lai augi labi pārziemotu, sējas laikā austrumu galegas veģetācijas periodam ir jāilgst 100–120 dienas. Zaļo masu, lai augi labi pārziemotu, ir nepieciešams nopļaut oktobrī, atstājot 10–15 cm aukstus rugājus. Austrumu galega izceļas arī kā medus saturoši augi ar daudz nektāru. Bišu saime dienas laikā var savākt pa 2 kg medus.

Baltais amoliņš (Melilotus albus Medic.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Labi aug gan smagās, gan vieglās, neskābās, pat kaļķainās, nemitrās augsnēs. Nav iecienījuši slapju augsni ar augstu gruntsūdens līmeni. Optimālais pH 7,0–8,0.
Augu seka	Baltais amoliņš ir lieliska priekšaugu kultūra visiem augiem. Sējot ar atkārtotu sēju, sējams vasarāju augsnēs, sējot bez atkārtotas sējas, ieteicams audzēt augsnēs, kas nav aizaugušas ar nezālēm.
Mēslošana	Amoliņš mēslojams mēslojot virsaugu. Otrā gadā pavasarī ieteicams pamēslot ar minerālmēslojumiem (P 45–60 un K 60–90 kg/ha, tostarp slāpekļa mēslojumu, kuru vajadzētu bērt ne vairāk kā 30 kg/ha v.m). Ja augsnēs trūkst bors un molibdēna, ļoti lietderīgi pamēslot ar šiem mēslojumiem.
Sējas laiks	Pēc iespējas ātrāk, kamēr augsne ir pietiekami mitra sēklu sadīgšanai. Sēklas dīgšanas temperatūra 2-5 C°
Sēklas norma	20–30 kg/ha. Audzējot kā apakšaugu, sēklas normu ir jāpalielina līdz 30 kg/ha. Tā kā amoliņa sēkla ir cietu čaulu, pirms sējas to ir nepieciešams skarificēt (pārdalīt) izlaižot caur āboliņu rīvi. Labas ražas iegūšanai amoliņa sēklu ieteicams beicēt ar nitraginu (sakņu gumiņu, slāpekļa fiksējošās baktērijas), īpaši tajos laukos, kur amoliņš nekad nav audzis. Sēklu iestrādāt ne dziļāk kā 2–3 cm dziļumā. Mitrākos gados vai mitrākās augsnēs amoliņš sējams virsaugam sadīgstot, citos gadījumos – virsaugam dīgstot.
Sējuma kopšana	Sējot ar virsaugu, vislabāk to sēt šķērsām virsauga rindām, iesējot noecēt. Virsaugu ir jānopļauj agri un ne pārāk zemu. Otrā gadā amoliņš sāk veģetēt, ātri aug un sāk ziedēt ap jūnija vidu. Pacieš sausumu. Iesējot ar virsaugu un to nopļaujot, ļoti būtiski ir pēc iespējas ātrāk no lauka novākt salmus, lai amoliņš varētu normāli augt. Ja noņemot virsaugu lietainos gados amoliņš uzaug liels, to vajadzētu nopļaut (līdz septembra sākumam), atstājot 12–15 cm augstus rugājus, lai labi atzeltu.
Novākšana	Sēklas nobriest nevienādi. Vispirms nobriest sēklas ziedkopas apakšā, birst. Raža novācama nobriestot sēklām, kad trešdaļa sēklu nobrūnē vai nomelnē līdz čemura pusei (augusta vidū, septembra sākumā). No hektāra var piekult ap 1 tonnu sēklu.
Cits	No viena hektāra augošā baltā amoliņa bites savāc līdz 500–680 kg nektāra. Medus ir dzidrs, reizēm dzeltenīgs ar vaniļu atgādinošu smaržu. Amoliņa viena hektāra apputeksnēšanai ir nepieciešamas 2–3 bišu saimes. Sēklai paredzētās amoliņa platības labāk neaudzēt augu sekas laukos, jo to pabiras var kļūt par nezālēm.

Smiltāja vīķi (Vicia villosa Roth.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Smiltāja vīķi ir mazāk prasīgi pret augsni nekā vasaras sējamie vīķi. Labi auga vieglākās sausākās augsnēs (kā rudzi). Smiltāja vīķiem ir piemērotas tādas pašas augsnes kā rudziem. Slikti aug smagās māla augsnēs. Tiem labāk ir piemērotas kaļķainas augsnes, bet var augt arī skābās augsnēs, kaut aug sliktāk.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – vasaras un ziemas labības. Smiltāja vīķi sēklkopībai sējami tikai ar ziemas rudziem. . Pēc ziemas vīķu ražas novākšanas augsnē paliek vairāk kā 3,5 tonnas sakņu un rugāju sauso organisko vielu. Pēc smiltāju vīķiem, kas audzējami sēklai, sējami tādi paši augi, kā pēc rudziem. Smiltāju vīķu–rudzu maisījums ir laba priekšaugu kultūra citiem augiem.
Mēslošana	Mēslojot ar P un K mēslojumiem, smiltāja vīķi ir izturīgāki pret ziemas aukstumu. PK normas izvēlamas pēc augsnes auglības kā rudziem, vēl labāk tos ir sēt pēc labi iemēslotiem priekšaugiem. Vīķu sēklu audzēšanas gabalu ar slāpekli mēslot nav nepieciešams.
Sējas laiks	Smiltāju vīķu un rudzu maisījumu var sēt augusta beigās (ap 25.08.) un sēt līdz septembra vidum. Taču ieteicams pirmos iesēt smiltāju vīķus (augusta sākumā), bet pēc 2–3 nedēļām, vīķiem jau paaugoties, sēt rudzus, tad rudzi nenomāks smiltāju vīķus, kas sākumā aug lēni. Ziemas vīķiem līdz ziemas aukstumam ir jāpaspēj labi iesakņoties un izaudzēt pietiekamu virszemes masu, jo vāji augi mēdz būt jūtīgāki pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem, bet īpaši pret lielām temperatūru svārstībām.
Sēklas norma	Tīri smiltāja vīķi sēklām nav audzējami. Vidēja smaguma augsnēs – 60–80 kg/ha smiltāju vīķu un 120–140 kg/ha rudzu, Vieglākās augsnēs rekomendējams sēt 45–80 kg/ha smiltāju vīķu un 120–140 kg/ha rudzu. Sējas dziļums ir tāds pats kā rudziem: smagākas augsnēs – 2–3 cm, vieglākās– 3–4 cm. Smiltāju vīķu sēklas ir smalkas, melnas vai tumši brūnas, 1000 sēklu masa – ap 25–30 g.
Sējuma kopšana	Smiltāja vīķiem ir ļoti piemērotas sniegotas ziemas. Balstoties uz praksi, 2013.–2017. g. esot mainīgām ziemām Lietuvā, smiltāja vīķi neizsala. Sējuma kopšana tāda pati kā ziemas rudziem.
Novākšana	Audzējot vīķus sēklai, ir jāskatās vīķu nobriešana – jānovāc raža, kad nobrūnē 70–80 % vīķu pākšu. Raža novācama ar kombainu augustā, auglīgākās augsnēs – septembrī. To novākšana nav sarežģīta, jo nogatavojoties pākstis neatveras.
Cits	Smiltāja vīķi vieglākās zemēs labāk ziemo un aug, vairāk uzkrāj slāpekli, tādēļ labi der rudziem, kam audzējot kopā tiem būs laba uzturvērtību kvalitāte. Smiltāja vīķi ir medaini, ražo daudz nektāra.

Ungāru vīķii (Vicia pannonica Crantz.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Ungāru vīķi ir mazāk prasīgi pret augsni nekā vasarā sējamie vīķi. Labi aug vieglākās, sausākās augsnēs (kā rudzi). Slikti aug smagās māla augsnēs. Vislabāk tiem ir piemērotas kaļķainas augsnes, bet var augt arī skābākās augsnēs, kaut arī sliktāk.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – vasaras un ziemas labības. Ungāru vīķi sēklkopībai sējami ar ziemas rudziem, jo labi saskan to augšanas nosacījumi, un iegūstama labas kvalitātes rudzu raža. Pēc ungāru vīķu ražas novākšanas augsnē paliek vairāk kā 3,5 tonnu sakņu un rugāju sauso organisko vielu, tas īpaši uzlabo augsni pēc tiem sējamiem augiem. Pēc ungāru vīķiem, kas audzējami sēklai un ir sēti ar rudziem, var sēt arī vasaras kviešus un citus augus, kas ir piemēroti sēšanai pēc rudziem. Ungāru vīķu–rudzu maisījums ir laba priekšaugu kultūra citiem augiem, jo bagātina augsni, samazina nezāļu daudzumu.
Mēslošana	Mēslojot ar P un K mēslojumiem, smiltāja vīķi ir izturīgāki pret ziemas aukstumu. PK normas izvēlamas pēc augsnes auglības kā rudziem, vēl labāk sēt pēc labi iemēslotiem priekšaugiem. Vīķu sēklai paredzēto gabalu ar slāpekli mēslot nav nepieciešams.
Sējas laiks	Ungāru vīķu un rudzu maisījumu var sēt augusta beigās (ap 25.08.), iesēt līdz septembra vidum. Taču ieteicams vispirms iesēt ungāru vīķus (augusta sākumā), bet pēc 2–3 nedēļām, vīķiem jau paaugoties, sēt rudzus, tad rudzi nenomāks ungāru vīķus. Ziemas vīķiem līdz ziemas aukstumam ir jāpagūst labi iesakņoties un izaudzēt pietiekamu virszemes masu, jo vāji augi ir jūtīgāki pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem, īpaši pret lielām temperatūru svārstībām.
Sēklas norma	50–60 kg/ha. Esot pietiekamam mitrumam, sēšanai tiek piedāvāts 200 kg ha maisījums (70 kg/ha vīķu un 120–140 kg/ha rudzu). Sējot ar rapsi, sējami 30–40 kg/ha vīķu un 8–10 kg/ha rapša. Sējas dziļums smagākās augsnēs – 3–4 cm. Optimālais sējas dziļums 5–6 cm. Sausās smilšainās augsnēs sēklas iestrādājamas 6–8 cm dziļumā. 1000 sēklu masa – ap 38–45 g.
Sējuma kopšana	Ungāru vīķiem ir piemērotas sniegotas ziemas. Ungāru vīķu zaļā masa nomāc nezāles, nodrošina vienmērīgu rudzu augšanu līdz ražas novākšanai.
Novākšana	Audzējot vīķus sēklai, ir jāskatās vīķu nobriešana – raža jānovāc, kad nobrūnē 70–80 % no vīķu pākstīm. Raža novācama ar kombainu augustā, auglīgākās augsnēs – septembrī. Tās novākšana nav sarežģīta, jo nogatavojoties pākstis neatveras.
Cits	Ungāru vīķi vieglākās zemēs labāk ziemo un aug, vairāk uzkrāj slāpekli, tādēļ ļoti labi aug ar rudziem. Tos audzējot kopā iegūsiet labu uzturvērtību kvalitāti. Ungāru vīķi ir ļoti izturīgi pret sausumu un nogatavojas ātrāk par smiltāja vīķi.

Sējamie vīķi (Vicia sativa L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Šis augs nav prasīgs pret augsnēm, var augt tur, kur neaug zirņi un mieži. Tiem ir piemērotas visādas augsnes, protams, ka labāk vieglas (lai pavasarī varētu viegli iesēt), vidējs smilšmāls, būtiski tos ir sēt neskābās augsnēs. Optimālais pH 6–6,5.
Augu seka	Vīķi pacieš paēnu, tādēļ ir piemēroti audzēšanai ar auzām un pat ar pupām. Tīri vīķi sēklām nav audzējami. Nav rekomendējams audzēt nezāļainos laukos, pēc citām pupiņām. Ar mēsliem mēsloti priekšaugi sēklu vīķu audzēšanai nav piemēroti. Vīķus tajā pašā laukā var sēt pēc 5 gadiem. Sējamie vīķi ir mitra un vēsa klimata augi, kas augsnē pavairo slāpekli (līdz 30–40 kg/ha), tādēļ ir labs priekšaugu kultūras augs visiem augiem. Mēslošana vidēji P 60–80, K 60–80 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglīguma, iestrādājama pirms sējas. Vīķu sēklas ar slāpekli mēslot nav nepieciešams. Vislabāk,vīķi sējami trešajā gadā pēc lauka mēslošanas ar organiskajiem mēslojumiem.
Mēslošana	Vidēji P 60–80, K 60–80 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības, iestrādājama pirms sējas. Vīķu sēklas gabalu ar slāpekli mēslot nav nepieciešams. Vislabāk, lai vīķi sējami trešajā gadā pēc lauka mēslošanas organiskajiem mēslojumiem.
Sējas laiks	Vīķi sējami agri, kavējot sēju, mazinās raža. Sēt var tiklīdz kā ir iespējams apstrādāt apžuvušu augsni (aprīļa beigās). Aukstos pavasaros ir jāpagaida tik ilgi, kamēr augsne uzsilst līdz 3–4 Cº siltumam. Sēklas sāk dīgt 2–3 °C temperatūrā, dīgsti pacieš – 4–6 °C salnas. Sējot vīķus vēlāk, ir jābūt pietiekamam mitrumam vīķu sadīgšanai. Kad sējams maisījums (visbiežāk) ar sējmašīnu beramas biežāk, jo vīķu sēklas augsnē sabirst un izbirst pirms auzām. Nokavējot sēju 30 d., salīdzinājumam iegūts 2,4 reizes mazāks ražīgums.
Sēklas norma	Rekomendējamā vīķu–auzu attiecība maisījumā – 1:3. Sēklu norma hektāram būtu 200 kg: 50 kg vīķu un 150 kg auzu. Palielinot vīķu sēklas daudzumu, vīķes pieaudzēsim vairāk, bet tāds sējums būs sakritis veldrē. Vienkāršākās zemēs un mēslojot vidēji (vai nemēslojot), iespējama sēklu attiecība ap 1:1, tad sējam 90–100 kg vīķu un 75–120 kg auzu. Visbiežāk praksē izmanto 65–75 kg/ha vīķu un 155–205 kg/ha auzu, 30 kg/ha vīķu un 260 kg/ha pupu. Vieglākās augsnēs vīķu sēklas norma samazināma. Ļoti būtiska prasība – vienāda sējas dziļuma ievērošana visā sējumā. Sējas dziļums 4–5 cm.
Sējuma kopšana	Iesējot vajadzētu apstrādāt ar kultivatoru un novākt akmeņus, jo pļaut vajadzēs ļoti zemu. Nezāles iznīcināmas ar herbicīdiem tikai līdz sējuma sadīgšanai.
Novākšana	Raža novācama ar kombaini augustā, lietainā rudenī – septembrī, nobrūnējot 70–80 % vīķu pākstīm. Sējumu iespējams defoliēt. Cits veids – griezt vālos, tad savākt un izkult. Novācot otrā veidā, samazinās laika posms ražas novākšanai, jo nogatavojoties vīķu pākstis plīst. Lai nesadalītu noņemamo vīķu sēklu, nepieciešama trumuļa un kuļtrumuļa regulēšana, kas var būt 8–18 mm, atkarībā no kuļamā sējuma mitruma. Novāktā raža ir jākaltē. Būtiski ir sēklu nepārkarsēt, lai nesamazinātos dīgtspēja. Žāvētavās ieplūstošā gaisa temperatūrai ir jābūt ne augstākai par 32–35 °C.
Cits	Visbiežāk vasarā sējamie vīķi audzējami ar auzām, bet var tikt audzēti arī maisījumā ar pupām.

Sējamie zirņi (Pisum sativum L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vispiemērotākā augsne ir vidēja smaguma smilšmāls. Var augt karbonizētās mālsmiltīs. Nav piemērotas ļoti mitras, sabrukušas, mālainas, skābas augsnes. Vieglās smilšu un mālsmilšu augsnēs labāk aug lopbarības zirņi. Optimālais pH 6,0–7,4.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – ziemcieši, vasaras labības. Nav rekomendējams audzēt pēc citām pupiņām, nezāļainos laukos. Rotācija – 5–6 gadi. Zirņi ir labi priekšaugi ziemciešiem, ziemas rapšiem.
Mēslošana	Vidēji P 60–80, K 60–90 un S 20–30 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības, iestrādājams pirms sējas. Ar slāpekli mēslojams 20–30 kg/ha v.m. pirms sējas. Vislabāk, zirņus sēt trešajā gadā pēc mēslošanas ar organiskajiem mēslojumiem.
Sējas laiks	Agri, tiklīdz var sākt apstrādāt lauku (aprīļa vidū). Zirņi sāk dīkt pie 1–2 °C, sadīgstot pacieš īslaicīgas līdz –7–8 °C salnas.
Sēklas norma	Optimāli 1,2–1,25 milj./ha dīgstu sēklu (230–250 kg/ha, atkarībā no sēklas lieluma). Vieglās augsnēs sējama 6–7 cm dziļumā, smagākās – 4–5 cm dziļumā, ar 15 cm rindstarpām.
Sējuma kopšana	Iesējot sausā augsnē, rekomendējams apstrādāt ar kultivatoru. Iespējama sējuma veltnēšana zirņiem esot 8–12 cm augstumā, tā nostiprināma sējuma pretestība pret krišanu veldrē. Nezāles iznīcināmas ar herbicīdiem vai ar ecēšanu (1–2 reizes). Pirmo reizi ecējams 4–5 d. pēc sējas, otro – augiem esot 2–5 lapiņām. Ecēšanu var veikt diagonālās rindās ar vieglām ecēšām. Ar zirņu svītraino smecernieku (Sitona lineatus) (dīgstu fāzē), tumšo zirņu tinēju, tripšiem, zirņu sēklgraužiem un zirņu laputīm (ziedēšanas fāzē, smidzinot vakarā, lai nekaitētu bitēm)) var cīnīties ar insekticīdiem. Nevienmērīgi nobriedušus zirņus rekomendējams defoliēt.
Novākšana	Raža novācama ar kombaini, kad kļūst brūnganas 80–90 % pākšu (bieži jūlija beigās). Būtiski novērtēt apakšējo zirņu pākstu nogatavošanos. Sēklas zirņu standarta mitrums 15 %.

Pupas (Vicia faba L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vispiemērotākais ir labi mēslots smilšmāls. Var augt irdenās mālsmiltīs un mālos, ja netrūkst mitruma. Nav piemērotas ļoti mitras, skābas, nezāļainas augsnes. Optimālais pH 6,4–7,0.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – ziemcieši, vasarāji, uzkrājošie augi. Nav rekomendējams audzēt pēc citām pupiņām, pauguros, vārpainos laukos. Rotācija – 5–6 gadi. Pupas – laba priekšaugu kultūra ziemas kviešiem, vasaras labībām
Mēslošana	Vidēji P 50–60, K 80–120 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Ar slāpekli mēslot N 20–30 v.m. kg/ha pirms sējas. Rekomendējami bora un molibdēna mikromēslojumi.
Sējas laiks	Agri, tiklīdz var sākt apstrādāt lauku (aprīļa vidū). Agrākais sējas termiņš parasti ir marts. Pupas sāk dīgt apmēram +5 °C temperatūrā un sadīgst 10–13 dienu laikā. Pacieš salnas līdz –5°C, tādēļ sēklu sējumus var sēt agrāk.
Sēklas norma	Optimāli 0,45–0,5 milj./ha dīgstu sēklu (210–250 kg/ha, atkarībā no sēklas lieluma). Rekomendējams vienā m² izkaisīt 30–45 sēklas. Vieglās augsnēs sēklas sējamas 7–10 cm dziļumā, vidēja smaguma – 6–8 cm, smagākas augsnēs – 5–6 cm, ar 15 cm rindstarpām.
Sējuma kopšana	Iesējot sausā augsnē, vajadzētu apstrādāt ar kultivatoru smagiem, rievainiem veltņiem. Nezāles iznīcināmas ar herbicīdiem. Ar zirņu svītraino smecernieku (dīgstu fāzē) un pupiņus laputīm (ziedēšanas fāzē, smidzinot vakarā, lai nekaitētu bitēm) var cīnīties ar insekticīdiem.
Novākšana	Raža novācama, kad 75–90 % pākšu kļūst brūnganas (bieži augusta otrajā pusē), bet sēklu mitrums ir ne lielāks kā 28–34 %. Ja ir nepieciešamība, pupas apstrādā ar desikantu reglonu, kad 2–3 apakšējais pākstu čemurs nomelnē. Kombainu kuļtrumuļi izretināti, palielinātas spraugas starp trumuli un kuļtrumuli, apgriezieni samazināti līdz 450–600 apgr./min. Ja novākto pupu mitrums ir lielāks, 3–5 stundu laikā ir nepieciešams izžāvēt līdz standarta 16 % mitrumam. Žāvētavās ieplūstošā gaisa temperatūra ne augstāka par 32–35 °C. Ja pupu sēklu mitrums nepārsniedz 16–20 %, tās var izkaltēt aktīvā ventilācijā, mitrākas ir jākaltē žāvetavās.
Cits	Sēklām ir jābūt izžāvētām līdz 14–15 % mitrumam, tad tās ir labi uzglabājamas un ir dīgtspējīgas vairākus gadus.

UAB „Agrolitpa“
Keravos iela, 17, Keravos c., Velžio seņ.,
LT-38 131, Panevēžas raj. pašv., LIETUVA
Uzņēmuma k. 168598128
PVN k. LT685981219
Tālr. +370 615 11 315
El. pasts info@agrolitpa.lt

Jūs varat mūs atrast
Koordinātas: 55.675278; 24.445833 Karte

Pupiņu lopbarības augi

Sēklkopība

Sazināties

Sīkfailu izmantošanas izvēles

Funkcionālie sīkfaili (obligāti)

Snieguma sīkfaili

Reklāmas sīkfaili