Miglojamie lopbarības augi

Daudzziedu (viengadīga) airene (Lolium multiflorum Lam. westerwoldicum Wittm.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vislabāk aug mēslotās, pietiekami mitrās, humusu saturošās, vidēja smaguma smilšmāla augsnēs. Vislabāk izvēlēties ar uzturvielām bagātīgas augsnes bez nezālēm.
Augu seka	Vislabāk tās audzēt labību augu sekā viengadīgām zālēm paredzētā laukā. Vispiemērotākie priekšaugi – uzkrājošie augi un ar mēsliem mēslotās augsnēs iesēta labība. Sēklai vislabāk to audzēt bez atkārtotas sējas. Airenes – nav slikta priekšauga kultūra citiem augiem.
Mēslošana	Rekomendējams N 60 P 45–60 K 60–90 kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Mēslojot ar lielāku slāpekļa normu augi labāk aug, bet var veidoties veldre, un, paildzinoties veģetācijai, sēklas var nobriest vēlāk.
Sējas laiks	Pēc iespējas ātrāk, kamēr nav izžuvusi augsne. Vēlo pavasara sēju vajadzētu beigt maija pirmajā dekādē, jo iesējot vēlāk, samazinās raža, pasliktinās sēklas kvalitāte. Ja ir 3–5 °C siltums, sadīgst 12–14 d. laikā, ja 8–9 °C siltums – sadīgst 7–8 dienu laikā. Nav izturīga pret pavasara salnām, bet īslaicīgas rudens salnas pacieš labi.
Sēklas norma	12–16 kg/ha, ar 15 cm rindstarpām, iestrādāt sēklas nepieciešams 1,0–1,5 cm dziļumā. Nav rekomendējams sēt platu rindu veidā. Pēc sējas lauku lietderīgi apstrādāt ar kultivatoru.
Sējuma kopšana	Pēc situācijas daudzziedu airenes cerošanās fāzē ar nezālēm var cīnīties ar vārpveida labībām paredzētiem herbicīdiem. Daudzziedu airenes sēklas jānovāc no pirmās zāles, bet otro novāc zaļai lopbarībai, ganīšanai. Sēklas var iegūt arī no atāla, bet ražas mēdz būs mazāka, un sēklas kvalitāte sliktāka.
Novākšana	Nenokavēt ražas novākšanu – nobriedušas viengadīgas airenes ļoti viegli nobirst. Iespējamais sēklu auglīgums – 1800 kg/ha. Novācamas ar kombaini, kad sēklas ir pilnībā nobriedušas. Būtisks tītavu griešanās ātrums, lai griezdamies neizkulstītu sējumu. Ja sējums nav nobriedis vienādi, pēc pirmās kulšanas uz lauka palikušos un labi izžuvušos jucekņus vajag atkārtoti pārkult. Sēklu mitrums sertificēšanai (pieejamībai) 14 %. Žāvētavās ieplūstošā gaisa temperatūra ne augstāka par 32–35 °C.
Cits	Daudzziedu airenes sēklas no daudzgadīgām aireņu sēklām atšķiras ar to, ka tām ir īsi akoti, kas ir izauguši no galotnēm. Daudzziedu airenes ir piemērotas tam, lai atkāroti sētu izdegušas daudgzadīgas zāles vai ziemciešu sējumus.

Daudzgadīgas airenes (Lolium perenne L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vislabāk aug auglīgākās un mitrākās augsnēs, ir piemērotas vieglas, kultūraugiem piemērotas, nevārpataina smilšmāla augsnes. Slikti aug skābās smilšainās augsnēs ? piemērotas audzēšanai kūdrā. Nav piemērotas audzēšanai tur, kur ir augsts gruntsūdens, jo nepacieš pārmērīgu mitrumu. Optimālais pH 5,5–7,0.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – ziemcieši, vasaras mieži vai vasarā kvieši, svarīgākais, lai virsaugi nekristu veldrē. Sēklu gabals uzturams vienu–divus gadus. Esot labvēlīgiem dabas apstākļiem var iesēt pēc ziemas rapšu novākšanas.
Mēslošana	Rekomendējams N 60 kg/ha. Nevar daudz mēslot ar slāpekli (sējums sakritīs veldrē un raža samazināsies). Apakšauga laikā virsaugi ar slāpekli mēslojami pēc nepieciešamības, bet, lai nekristu veldrē, fosfors un kālijs – pa 60–80 kg/ha iestrādājams pirms sējas. Sējot ar virsaugu (labību), ir jānovērtē NPK nepieciešamība priekšaugu kultūras augiem. Daudzgadīgās airenes slāpekli pieprasa vairāk nekā citas vārpveida zāles. Būtiski, lai līdz ziedēšanai tās nesakristu veldrē. Nobriestot sēklām, augiem vajadzētu būt noliektiem, lai neizbirtu nogatavojušās sēklas.
Sējas laiks	Vislabākais sējas laiks – maijs. Sējot bez virsauga, sēt var līdz augusta vidum. Daudzgadīgās airenes ātri dīgst, labi aug, lieliski cerojas. No visām vārpu zālēm, daudzgadīgās airenes ir visprasīgākās pēc siltuma.
Sēklas norma	Sējot bez virsauga, 6–8 kg/ha. Sējot ar virsaugu – 10–12 kg/ha. Rekomendējams sēt ar platām rindstarpām (15–30 cm). Būtiski iestrādāt sēklas nepieciešamajā 2 cm dziļumā, tādēļ irdenas augsnes pirms sējas vajag rullēt.
Sējuma kopšana	Ierīkojot aireņu sēklu gabalu, būtiski izvēlēties augsni, kas nav vārpaina. Sējumu kopšana tāda pati kā citām vārpu zālēm. Nezāles iznīcināmas katru gadu ar vārpainām labībām paredzētiem herbicīdiem. Izvēloties herbicīdu, ir jāskatās uz nezāļu attīstīšanās fāzi. Kopšana pret kaitēkļiem nav nepieciešama. Sējas laikā pāraugusī zāle nopļaujama otrajā oktobra pusē. Novācot ražu, uzaug atāls, kas ir jānopļauj beidzoties augu veģetācijai.
Novākšana	Sēklu novākšanas laiks – jūlija beigas. Lauks kļūst brūngans, braucot rokas gar skarām, sēklas nobirst pārāk nobriedušu augu dēļ. Nenokavēt ražas novākšanu – nobriedušas airenes viegli nobirst. Iespējamais auglīgums – 900–1600 kg/ha. Novācamas ar kombaini, būtisks tītavu griešanās ātrums, lai griežoties neizkulstītu sējumu. Kulšanas laikā sēklas mēdz būt 17–20 % mitruma, tad tās ir mazāk jāžāvē. Sēklu mitrums sertificēšanai (pieņemšanai) 14 %. Žāvētavās ieplūstošā gaisa temperatūra ne augstāka par 32–35 °C.
Cits	Novācot lielu sēklu ražu, sējums visbiežāk kļūst retāks. Sējuma izretināšanās dēļ un iespējamās izsalšanas dēļ, sēklu raža audzējama 1–2 gadus. Aireņu sēklu sējumā vārpas nedrīkstētu būt.

Pļavas auzene (Festuca pratensis Huds.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Labi aug visās auglīgās augsnēs. Var augt arī vieglākās sausās augsnēs. Vispiemērotākā ir mitra smilšmāla, māla un humusa augsne. Optimālais pH 5,5–7,0.
Augu seka	Var tikt audzētas augu sekā kā daudzgadīgas zāles vai atsevišķā gabalā, kur sēklu būs iespējams novākt 2–3 gadus. Var sēt pēc mēslotiem uzkrājošiem augiem.
Mēslošana	N 60–80, P 50–80, K 50–80 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Mēslojams pirms sējas un katru gadu, novācot sēklu ražu. Lietošanas laikā katru pavasari precīzi un mērķtiecīgi jāmēslo ar slāpekli (45–60 N v. m. kg/ha). Nepārmēslot ar slāpekli, lai virsaugs nekristu veldrē.
Sējas laiks	Sējot ar virsaugu (miežiem) – pēc iespējas ātrāk, lai pietiktu mitruma sadīgšanai. Sējama rindas veidā.
Sēklas norma	12–14 kg/ha, sējot ar virsaugu. Sējot bez virsauga – 12 kg/ha. Sēkla iestrādājama 0,5–1,0 cm dziļumā.
Sējuma kopšana	Nezāles iznīcināmas katru gadu ar vārpveida labībām paredzētiem herbicīdiem. Nekavēt apsmidzināšanu ar herbicīdiem. Kopšana pret kaitēkļiem nav nepieciešama. Sējas laikā pāraugusī zāle nopļaujama otrajā oktobra pusē, bet visbiežāk pļaut nav nepieciešams.
Novākšana	Raža pļaujama jūlija otrajā pusē. Novācama ar kombainu, sākoties cietajam briedumam. Kavēties nevar, jo sēklas izbirst. Lai mazāk nobirtu sēklas, ražu vislabāk novākt agri no rīta, lēni braucot ar kombainu (līdz 2 km/h), jo palielinot ātrumu, daļa sēklu izbirst ar jucekņiem. Izkultas sēklas tīrīt, žāvēt līdz standarta 14 % mitrumam. Auzenes pļaujamas augstu, atstājot lielus rugājus. Ataugušais atāls nav pļaujams, nedrīkst noganīt, atstājamas, lai nākamajā gadā ražas būtu lielāka.
Cits	Neliels pārmērīga ūdens daudzums lielu kaitējumu nenodara. Zāle var saglabāties 10 un vairāk gadus, bet sēkla novācama 2–3 gadus. Nav jūtība pret sausumu, jo mitrumu saknes uzsūc no dziļākiem slāņiem. Izturīga pret aukstumu. Paēnā aug slikti.

Niedru auzenes (Festuca arundinacea Schreb.)

Fotogrāfija
Augsne	Aug visu tipu mitrās augsnēs, izņemot smagu mālu, sausas smilts un stipri skābās augsnēs. Vispiemērotākā ir normāla mitruma smilšmāla augsne, taču der arī vieglāks smilšmāls. Optimālais pH 5,5–6,0. Skābākas augsnes par pH 5,5 augsnēm vajadzētu kaļķot.
Augu seka	Var tikt audzēta kā augu seka daudzgadīgo zālaugu vai atsevišķā gruntsgabalā, kur sēklu būs iespējams novākt 2.–3. gadā, neskaitot sējas gadu. Var sēt pēc mēslotiem uzkrājošiem augiem, viengadīgiem zālaugiem, kā arī ar mēsliem mēslotām ziemcietēm. Sējamas laukos, kuros nav nezāļu un kuri nav vārpataini. Sējamas bez virsauga. Reizēm var tikt sētas ar virsaugu, bet svarīgi, lai tas nenomāktu jauno auzeņu sējumu.
Mēslošana	Pirms sējas – P 40-80, K 60-80 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Mēslojamas katru gadu, novācot sēklu ražu (P 50-80, K 60-80). Pavasarī mēslošana ar slāpekli palielina sēklu ražu. Pirms sējas rekomendējams N 60-80 kg/ha, pirmajā un otrajā gadā – N 100-150, turpmākos gados – ap 50-55 kg/ha. Ar slāpekli mēslojams divas reizes – pavasarī, sākoties veģetācijai, un novācot ražu. Rudenī jāmēslo ar slāpekli (45 kg/ha), lai stimulētu augu nobriešanu un cerošanos.
Sējas laiks	Agrā pavasarī, reizēm arī vēlāk – līdz jūlija sākumam. Kavējot sēju, sēklu sējumi ir retāki, samazinās sēklu raža.
Sēklas norma	8–10 kg/ha, sējot ar 30 cm rindstarpām. Sējot šaurrindu veidā – 10–14 kg/ha. Sēkla iestrādājama 2–3 cm dziļumā. Lietderīgi apstrādāt ar kultivatoru.
Sējuma kopšana	Nezāles iznīcināmas katru gadu ar vārpaugu labībai paredzētiem herbicīdiem vai pirmajā gadā ar irdināšanu 2–3 reizes (ja platas starprindas). Lietošanas gadā starprindas irdināmas agri pavasarī un novācot sēklu ražu. Kopšana pret kaitēkļiem – pēc nepieciešamības. Var būt nepieciešami augšanas regulatori stiebra stiepšanās laikā, lai sējums nesakristu veldrē. Veldrē sakrituši augi ātrāk apputeksnējās, tādēļ sēklu raža būs mazāka.
Novākšana	Sēklas ražai visbiežāk pļaujamas jūlijā. Novācamas ar kombainu beidzoties deltengatavībai vai sākoties cietajai nobriešanai. Sēklas birst gana viegli, bet mazāk nekā pļavas auzenei. Lai sēklas izbirtu mazāk, ražu vislabāk novākt agri no rīta, lēni braucot ar kombainu (līdz 2 km/h), jo, palielinot ātrumu, daļa sēklu izbirst ar jucekņiem. Izkultas sēklas ir jātīra, jākaltē līdz standarta sēklas mitrumam ne vairāk par 14 %. Auzenes sēklai ir pļaujamas augstu, atstājot lielākus rugājus. Novācot sēklu ražu, atlikušo masu ir jānopļauj un jāizmanto lopbarībai. Pirms ziemas (septembra sākumā–oktobra beigās) uzaugušais attāls nopļaujams 10–15 cm augstumā. Attāla niedru auzenes ģeneratīvo (augļu) vasu tikpat kā neveido.
Cits	Pēc sējas dīgst lēni, īpaši tad, ja gaiss ir vēss. Saziedēšanai nepieciešams jarovizācijas periods (sējas laikā sēklu nebūs). Pagājušā gada ziedi rudenī izveido vasu. Lai veidotos ziedi, ir nepieciešams siltums un garas dienas. Blīvā sējumā uzaug mazāk ģeneratīvo stiebru, mazāk sēklu. Sēklu raža būs mazāka, ja ziedēšanas un sēklu veidošanās laikā būs sauss vai ziedēšanas laikā lietains. Zālaugs var saglabāties līdz 7 un vairāk gadiem, bet sēkla novācama 2.–3. gadā. Izturīgs pret sausumu un ilglaicīgiem plūdiem, iecietīgs pret seklu laistīšanu. Nav izturīgs pret zemu (1–3 cm) pļaušanu. Kaut arī labi aug slapjās vietās, labi panes augstas temperatūras un sausumu. Ļoti izturīgs pret ziemas aukstumu, pacieš ilglaicīgu (līdz 30 d.) apliešanu ar ūdeni, vidēji izturīgs pret ēnošanu. Sakņu sistēma ir ļoti izturīga, tādēļ niedru auzenes veido ļoti stingru velēnu, labi pasargā augsni pret vēja un ūdens radītājām erozijām.

Sarkanā auzene (Festuca rubra L)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Nav prasīga pret augsnēm, uzaug arī maz auglīgās, vieglās (mālsmilšu un smilšu), sausās, skābās augsnēs, pacieš sausumu. Labi aug visās auglīgās augsnēs. Pacieš pārāk lielu mitrumu un nedziļus gruntsūdeņus. Optimālais pH 6,0–6,5, aug arī pH 4,0.
Augu seka	Var tikt audzētas augu sekā kā daudzgadīgas zāles vai atsevišķā gabalā, kur sēklu varēs novākt 1–2 gadus. Sējamas bez virsauga. Iespējamā augu seka: auzenes – sarkanās auzenes – sarkanās auzenes – ziemcieši – mēslojami uzkrājošie augi – vasarāji. Labi būtu sēt pēc melnās papuves, iznīcinot nezāles.
Mēslošana	Pirms sējas N 60–70, P 60, K 60 v. m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Mēslojams arī katru gadu, novācot sēklu ražu, N 70–90, P 60–90, K 60–90 v. m. kg/ha. Slāpekļa normu mērķtiecīgi dalīt, daļu atdot pavasarī (30 N v. m. kg/ha), bet atlikušo – kopā ar PK mēslojumiem novācot ražu.
Sējas laiks	Iesēt pēc iespējas ātrāk, lai pietiktu mitruma sadīgšanai (līdz maija vidum).
Sēklas norma	8–10 kg/ha, sējot ar 30 cm rindstarpām, un 12–14 kg/ha, sējot ar 15 cm rindstarpām. Sliktākās augsnēs norma palielināma līdz 14–15 kg/ha. Sēkla iestrādājama 0,5–1,0 cm dziļumā.
Sējuma kopšana	Novācot sēklu ražu, ja lauks nav saaudzis ar vārpām, lietderīgi to nekavējoties sašķīvot, iegriežot 5–10 cm dziļumā, bet neapgriežot velēnas. Tas ļauj nākamajā gadā iegūt lielāku ražu.
Novākšana	Sēklai raža visbiežāk pļaujama jūlija vidū. Novācama ar kombainu, kad sēklas ir pilnībā nobriedušas, ziedkopas kļūst brūnganas, spiežot skaras, daļa sēklu nobirst. Izkultas sēklas tīrīt, izžāvēt līdz standarta 14 % mitrumam.
Cits	Ilggadējas (var augt 12–15 gadus) un ir bagātīgākas par citām vārpas zālēm. Labi ziemo, izturīgas pret sausumu, rada stingru velēnu.

Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Ir piemērots audzēšanai dažāda mehāniskā sastāva augsnēs un vidēja smaguma smilšmālā, var audzēt arī nosusinātā kūdrā. Būtiski, lai mitrums būtu pietiekamā daudzumā. Optimālais pH 5,5–6,0.
Augu seka	Labākās priekšaugu kultūras – ziemcieši, vasaras mieži vai kvieši, šos virsauga augus ir jāmēslo mēreni, lai sējums nenomāktu jaunu timotiņu pasēju. Īpaši piemēroti priekšaugi, kuri pirms tam tika mēsloti ar mēsliem.
Mēslošana	Pat ja priekšaugiem tika izmantoti organiskie mēslojumi, sējas laikā (iestrādājams pirms sējas) ir jāmēslo ar minerālmēslojumiem – vidēji N 30–50, P 40–60, K 60–90 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Ar virsaugu sējamam timotiņam slāpekļa norma palielināma līdz 120 kg/ha. Sēklām audzējamo timotiņu ir nepieciešams mēslot katru pavasari. Rekomendējams otrā augšanas gadā izkaisīt slāpekli 120–180 kg/ha, bet jāņem vērā tas, lai sējums nesakristu veldrē (tādā gadījumā nebūs iespējams novākt sēklas). Trešdaļa N normas atstājama pēc pļaujas, izbārstāms papildus fosfora daudzums 40–60 kg/ha un kālijs 60–100 kg/ha v.m.
Sējas laiks	Agri, tiklīdz var sākt apstrādāt lauku (aprīļa vidū). Sadīgšanai būtisks mitrums. Sējot timotiņu bez virsauga, augsne sagatavojama rudenī, taču neizārdot aramkārtu, labi izlīdzināma.
Sēklas norma	6–8 kg/ha, sējot kā pasēju. Tīram sējumam – 3–5 kg/ha dīgtspējīgu sēklu. Sēklas iestrādājamas 0,5–1,5 cm dziļumā. Timotiņi labi uzaug arī kā pasēja (iesējot agri), ir maz prasīgi pret gaismu.
Sējuma kopšana	Sējumus sausā augsnē vajadzētu apstrādāt ar kultivatoru vai vispiemērotākais variants būtu apstrādāt ar kultivatoru virsaugu pirms timotiņa iesēšanas. Vārpaugu labībās ar timotiņa pasēju var izmantot labību herbicīdus. Nākamajā augšanas gadā timotiņu pasējās nezāles iznīcināmas 2–3 lapiņu fāzē un līdz stiebru veidošanās fāzei.
Novākšana	Pļaut ne zemāk kā 8 cm. Timotiņi nobriest jūlija beigās – augusta pirmajā dekādē. Sēklām novācamais lauks ir gaiši pelēkā krāsā. Iespējami divi novākšanas veidi. Tieši, kad ziedkopas nobraucamas braucot ar roku no augšas uz apakšu. Iespējami 2–5 % zaudējumi izbiru un daļas pazaļu vājāku augu sēklu dēļ. Cits novākšanas veids – nopļaut vālos un nobriedināt līdz pilnīgai nobriešanai. Šis veids labāk attaisnojas nelietainā rudenī.
Cits	Laba iesakņošanās pirmajā gadā nosaka nākamo ražu. Praksē timotiņi nekad nepāraug virsaugu, bet virsaugs ir jānovāc laikus, lai timotiņu sējums nenīkuļotu. Sēklas stublājus timotiņi izaudzē tikai otrā augšanas gadā. Vislielāko ražu dot trešajā augšanās gadā. Šis augs ir izturīgs pret aukstumu, rudenī veģetācija apstājas, kad diennakts temperatūra nokrīt līdz 10 ºC. Vēlīnās sējas timotiņu raža mēdz būt mazāka. LŽI pētījumi rāda, kad sēklu ražu var iegūt 7 gados, bet sēklkopībai timotiņus rekomendējams audzēt 3–4 gadus.

Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Labi aug līdzenās, irdenās augsnēs bez nezālēm, vārpatām, auglīgās mālsmilšu un smilšmāla augsnēs. Var augt arī skābās augsnēs, bet labāk audzēt neitrālās vai pat sārmainās augsnēs. Ir piemērota audzēšanai pH 4,5–7,5.
Augu seka	Var tikt audzētas kā daudzgadīgas zāles augu sekā vai atsevišķā gabalā, kur sējumos, kuros nav nezāļu sēklu ražu var novākt 3–4 gadus. Kā virsaugs ir piemēroti rudzi, jo tie mazāk nomāc.
Mēslošana	Sējas gadā pirms sējas N 45–60, P 50–90, K 60–100 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Mēslojams arī lietošanas laikā katru gadu, novācot sēklu ražu un nopļaujot atlikušo augu masu – N 60–80, P 60–90, K 60–110 v.m. kg/ha. Ieteicams slāpekļa normu dalīt – daļu izkaisīt pavasarī, sākoties augu veģetācijai, atlikušo – novācot sēklu ražu.
Sējas laiks	Maijā – jūnija pirmajā pusē. Sējama ar 15 cm rindstarpām.
Sēklas norma	6-8 kg/ha, sējot ar 15 cm rindstarpām. Sēkla iestrādājama 0,5–1,5 cm dziļumā.
Sējuma kopšana	Būtiski laikus nopļaut virsaugus, sasmalcināt vai izkaisīt, vai novākt atlikušo masu un jucekņus.
Novākšana	Pļavas lapsastes sēklas nobriest nevienādi un ātri nobirst. Sēklai raža visbiežāk pļaujama jūnija otrajā – jūlija pirmajā pusē. Ražu piedāvājam novākt divu fāžu veidā – kult ar kombainu, kad ap 50–60 % skaru ir pelēkā krāsā un ap 5 % to galotnes jau ir nobirušas. Pēc 3–4 dienām jucekņi pārkuļami. Izkultas sēklas tīrīt, izžāvēt līdz standarta 13–14 % mitrumam.
Cits	Pacieš pārmērīgu mitrumu. Nepacieš sausumu, labi pārcieš ziemu, nebaidās no paēnas. Sēkla no tā paša sējuma novācama 3–5 gadus, kaut arī sējums var saglabāties ilgāk (ap 10 gadiem).

Auzeņairenes (x Festulolium Asch. & Graebn.) - x Festulolium)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vislabāk aug neskābās, vidēja smaguma smilšmāla augsnēs ar pietiekamu mitrumu. Var augt arī vieglākās augsnēs, kurās pietiek mitrums un uzturvielas. Kūdrainas augsnes nav piemērotas, jo tajās zāles slikti ziemo, ātrāk iznīkst. Optimālais pH 5,6–7,1. Auzeņairenes var sēt tur, kur zemās temperatūras dēļ neaug daudzgadīgās airenes
Augu seka	Vislabāk aug neskābās, vidēja smaguma smilšmāla augsnēs ar pietiekamu mitrumu. Var augt arī vieglākās augsnēs, kurās pietiek mitruma un uzturvielas. Kūdrainas augsnes nav piemērotas, jo tajās zāles slikti ziemo, ātrāk iznīkst. Optimālais pH 5,6–7,1. Auzeņairenes var sēt tur, kur zemās temperatūras dēļ neaug daudzgadīgās airenes.
Mēslošana	Vidēji N 60, P 50–60, K 60–90 v.m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Nabadzīgās augsnēs N normu var palielināt līdz 90 kg/ha, bet no liela N mēslojuma daudzuma sējums var krist veldrē, vēlāk nobriest sēklas, pasliktinās to kvalitāte.
Sējas laiks	Bez virsauga sēklas auzeņairenes var sēt līdz septembra vidum.
Sēklas norma	14–18 kg/ha. Sēkla iestrādājama 0,5–1,0 cm dziļumā.
Sējuma kopšana	Ierīkojot aireņu sēklu gabalu, būtiski izvēlēties augsni bez vārpatām. Sējumu kopšana tāda pati kā citām vārpatu zālēm. Nezāles iznīcināmas katru gadu ar vārpveida labībām paredzētiem herbicīdiem. Izvēloties herbicīdu, ir jāskatās nezāļu attīstīšanās fāze. Kopšana pret kaitēkļiem nav nepieciešama. Sējas gadā pāraugusī zāle nopļaujama otrajā oktobra pusē. Novācot ražu, ataug atāls, kuru ir jānopļauj, beidzoties augu veģetācijai.
Novākšana	Raža pļaujama jūlija vidū. Novācama ar kombainu, kad sēklas pilnībā nobriest, kļūst brūnganas ziedkopas, spiežot skaras, daļa sēklu nobirst. Izkultas sēklas tīrīt, izžāvēt līdz standarta 14 % mitrumam.

Parastais mieža brālis (Phalaris arundinacea L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Nav prasīgs pret augsni, tādēļ var audzēt visās augsnēs. Lielākās ražas izaudzējamas viegla smilšmāla un mālsmilšu augsnēs, kurās ir nepieciešamais mitruma daudzums. Lieliski der kūdrai. Augsnes pH vajadzētu būt virs 5.
Augu seka	Ir piemērots audzēšanai pēc visiem augiem. Auglīgās augsnēs, kurās nav nezāļu, tos var sēt arī pēc vasaras labības. Parastais mieža brālis ir ļoti jūtīgs pret virsaugiem, tādēļ tas ir jāaudzē tikai tīrā sējumā.
Mēslošana	Sējas laikā mēslojumi izberami vidēji N 60–90, P 50–70, K 60–90 v.m. kg/ha. Izmantošanas laikā, novācot sēklu ražu, mēslojams ar N 60–120, P 60–80, K 80–100 kg/ha v.m. Slāpekļa mēslojumu vajadzētu izbārstīt divas reizes: trešdaļu pavasarī, bet atlikušo – novācot ražu.
Sējas laiks	Pavasarī, bet ne vēlāk kā līdz jūnija vidum. Īpaši būtiski, lai nebūtu piemaisītu kamolzāļu sēklu, jo pēdējās ir grūti iztīrāmas.
Sēklas norma	10–15 kg/ha dīgtspējīgu sēklu, sējot ar 30 cm rindstarpām. Ļoti būtiski neiestrādāt dziļāk par 1–2 cm. Lietderīgi pirms sējas lauku izlīdzināt. Zemei ir jābūt irdenai, jo parastais mieža brālis ir jūtīgs pret augsnes saspiešanu.
Sējuma kopšana	Sējas laikā ir ļoti lietderīgi 2–3 reizes uzirdināt starprindas. Uzirdināšana ne tikai iznīcina nezāles, bet arī stimulē parastā mieža brāļa sakneņu attīstību, bet tas pozitīvi iedarbojas uz sēklu ražu. Irdināt starprindas vajag arī lietošanas laikā – pirmo reizi agri pavasarī, bet otro reizi – novācot sēklu ražu. Nezāļu iznīcināšanai sējumos var tikt izmantoti herbicīdi.
Novākšana	Vārpoties visbiežāk sāk 1.–14. jūnijā. Izplaukstot tie gana strauji attīstās un sēklas bieži nobriest jūlija pirmajā pusē. Nobriedušas sēklas ir ļoti birstošas, tādēļ nepieciešams uzmanīgi uzraudzīt nobriedušo sējumu, lai nebūtu nokavēts sēklu ražas novākšanas sākums. Vislabāk sēklu ražu novākt divu fāžu veidā. Pirmo reizi izkuļot, novācot ražu ar kombainu, kad sēklas ir vaska brieduma pakāpē un ir 48–50 % mitrums. Pļaujami pēc iespējas agrāk, lai kombainā nonāktu pēc iespējas mazāk zaļās masas. Pēc 3–5 dienām nokults pārkuļamas atkāroti otru reizi, jo ne visas sēklas uzreiz nobriest un izkuļas.
Cits	Sagatavojot augsni parastā miežu brāļa sējai, rekomendējams rudenī dziļi uzart. Pavasarī art nevar, jo augsne ir ļoti izkaltusi un sēklas slikti dīgst. Būtiski, lai augsnē nebūtu vārpatu. Esot nepieciešamībai, vārpatu iznīcināšanai lauks rudenī var tikt nopļauts divas reizes ar pļaujmašīnu, bet pēc tam dziļi uzarams. Sēklu ražu var novākt 4–5 gadus.

Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Vispiemērotākās auglīgas vidēja smaguma kultūraugiem piemērotas augsnes. Samērā labi aug arī skābās augsnēs. Optimālais gruntsūdens līmenis – 50 cm no augsnes virsmas. Optimālais pH 5,5–7,0.
Augu seka	Labi aug pēc uzkrājošiem, ziemas un pupiņu augiem. Ļoti piemērots labi samēslotiem priekšaugiem. Sējama bez virsauga.
Mēslošana	Sējas gadā vidēji N 60, P 60, K 60 v. m. kg/ha, koriģējot pēc augsnes auglības. Lietošanas laikā piedāvājams N 60–90, P 50–80, K 60–100 v. m. kg/ha. Mērķtiecīgi ir slāpekļa normu šķelt, daļu atdot pavasarī (līdz 30 N v. m. kg/ha), bet atlikušo – kopā ar PK mēslojumiem, novācot sēklu ražu.
Sējas laiks	Līdz maija vidum. Var tikt sēta arī jūnijā, tad izaug mazāk produktīvi stiebri un sēklas.
Sēklas norma	3,5–6,0 kg/ha, sējot ar 15 cm rindstarpām, un 6–8 kg/ha, sējot ar 30 cm rindstarpām. Vienkāršākās augsnēs sēklas normu palielināt līdz 9–10 kg/ha. Sēkla iestrādājama dziļumā līdz 1 cm. Ir rekomendācijas, ka sēklai pļavas skareni vajadzētu sēt (6–7 kg/ha) platās (50–70 cm) rindstarpās, jo blīvā sējumā aug daudz lapu, bet maz sēklu stublāju.
Sējuma kopšana	Sējas gadā aug lēni un ir izaudzējamas tikai lapas, slikti nomāc nezāles. Skarenes pāraugušas nezāles var nopļaut. Cīņai ar nezālēm izmantojami herbicīdi. Sējumā nevajadzētu būt timotiņa, kamolzāļu piemaisījumiem. Sēklu raža izaudzējama otrajā gadā. Pacieš sausumu, nebaidās no paēnas, pārcieš pagaidu mitruma pārmērīgumu. Katru gadu ir lietderīgi, novācot sēklu ražu, šaurās rindstarpās sasētos skareņu sējumus sašķīvot, tad izaug lielāka raža. Platās, rindstarpām sasētu skareņu, starprindas ir nepieciešams nepārtraukti irdināt, ecēt. Nopļaujot sēklas skareni, no lauka novedot paliekas, sējums ecējams šķērsām, pēc tam irdināmas starprindas (līdz ziemai – 1–2 reizes). Sēklas sējumos pēc ražas novākšanas ataugušo atālu rekomendējams atstāt, nepļaut sienu un neganīt.
Novākšana	Sēklai visbiežāk raža pļaujama jūnija beigās – pirmajā jūlija pusē. Nobriedušas sēklas ātri nebirst. Novācamas ar kombainu, kad sēklas ir pilnībā nobriedušas, augšējā stiebru daļa nodzeltē, ziedkopas kļūst brūnganas, skaras saraujas. Jucekņus lietderīgi pārkult – savācama visa nobriedusī sēkla, var sākt pļaut 2–3 dienas agrāk, tad iegūstama par trešdaļu lielāka raža.
Cits	Neliels mitruma pārmērīgums lieku kaitējumu nenodarīs. Zāli var saglabāt 15–20 gadus. Tīrā sējumā pilnīgi uzaug pēc 3–4 gadiem. Sēklu raža novācama no otrā gada, sēkla var tikt novākta 3–5 gadā. Pavasarī sazeļ agri.

Parastā kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

Posms	Apraksts
Fotogrāfija
Augsne	Kamolzāle labi aug vidēja smaguma auglīgās un neskābās augsnēs. Vislabāk aug irdenās augsnēs, kurās ir pietiekami daudz barības vielu. Vispiemērotākais – vidēja smaguma smilšmāls. Kaut arī tā pacieš īslaicīgu pārmērīgu mitrumu, slapjas augsnes tai nav piemērotas. Nav piemērotas arī smilšainas augsnes.
Augu seka	Vislabāk ir ieviest speciālu augu seku un paredzēt to, cik gadus tiks novākta sēklu raža (3–4 gadus). Nevar audzēt laukos, kuros ir daudz vārpatu un nezāļu.
Mēslošana	Slāpekļa mēslojumu izmantošana palielina ražu, taču mēslojot ar slāpekli, nedrīkst pietrūkt fosfora un kālija mēslojumu Vidēji P 60–80, K 60–80 v. m. kg/ha iestrādājams pirms sējas katru gadu. Ar slāpekli (60 kg/ha) mēslot ir nepieciešams arī pēc ražas novākšanas (5–10 dienu periodā), bet katru pavasari – pa 60 kg/ha un vairāk, ņemot vērā pavasara laikapstākļus. Ja sējama ar virsaugiem, tad pēc ražas novākšanas piecu dienu periodā ir jāmēslo ar slāpekli 90 kg/ha v. m. Vislabāk ar organiskajiem mēslojumiem mēslot priekšaugu kultūraugus.
Sējas laiks	Gatavojot nākamo kamolzāles lauku, nepieciešams dziļi ieart. Kamolzāle aug ātrāk nekā citas vārpaugu zāles, tādēļ var sēt bez virsauga vai sēt auzas, kuras tiks izmantotas zaļajai lopbarībai. Var sēt līdz maija vidum, jo pirmajā gadā augs attīstās lēni.
Sēklas norma	10–12 kg/ha, sējot kā pasēju, un 6–8 kg/ha – sējot kamolzāli vienu. Labāk sēt platās rindās ar 45 cm rindstarpām, nevis ar 15 cm rindstarpām. Ļoti būtiski sēklas iestrādājamas – sējamas 2 cm dziļumā, virspusē izkaisītas sēklas nesadīgs.
Sējuma kopšana	Iesējot ar platām rindstarpām, tā irdināma ne tikai pirmajā augšanas gadā. Praksē to īstenot ir sarežģīti – ir nepieciešams izmantot starprindu kultivatoru. Iesējot kamolzāli ar virsaugu (vasarās labības), nezāles varam iznīcināt ar labībām piemērotiem herbicīdiem. Būtiska cīņa ar vārpatām, labāk tās iznīcināt līdz sējai. Kamolzāles audzējot sēklām 3–4 gadu, otrā–trešā augšanās gadā platlapu nezāles iznīcināmas pavasarī, kā ziemāju labībās.
Novākšana	Raža novācama sākoties sēklu cietajai nobriešanai (10.–15. jūlijā), novākšanas laiks ir ļoti būtisks, jo kamolzāļu sēklas pašas izbirst, tādēļ nedrīkst kavēties ne dienu. Kombaina trumuļa apgriezieni ir jāsamazina, lai gatavās sēklas nedauzītu, bet izkultu atlikušās sēklas. Uzticama ražas apstrāde ir divu fāžu veidā. Nokultas sēklas tīram un žāvējam (līdz 14 % mitrumam), lai tās būtu piemērotas uzglabāšanai.
Cits	Parastā kamolzāle var augt paēnā, klajumos. Augi ir jūtīgi pret siltumu pavasarī, bet izturīgi pret aukstumu un Lietuvā vienmēr pārziemo. Kamolzāle ir prasīga pret mitrumu no stiebru veidošanās sākuma līdz ziedēšanai Kamolzāles ir sēklu ražu augi, kas no visiem sēklkopībai audzējamajiem augiem nogatavojas visātrāk.

UAB „Agrolitpa“
Keravos iela, 17, Keravos c., Velžio seņ.,
LT-38 131, Panevēžas raj. pašv., LIETUVA
Uzņēmuma k. 168598128
PVN k. LT685981219
Tālr. +370 615 11 315
El. pasts info@agrolitpa.lt

Jūs varat mūs atrast
Koordinātas: 55.675278; 24.445833 Karte

Miglojamie lopbarības augi

Sēklkopība

Sazināties

Sīkfailu izmantošanas izvēles

Funkcionālie sīkfaili (obligāti)

Snieguma sīkfaili

Reklāmas sīkfaili