TGS D strukt (Augsnes struktūras uzlabošana)

• Starpkultūras augi augsnes struktūru uzlabo, pirmkārt, ar savām saknēm, kuras palielina augsnes stabilitāti, infiltrāciju, kapilaritāti. Dažādu augu sakņu sistēmas ir atšķirīgas, tāpēc vēl lielāks labums tiek iegūts, sējot augu maisījumus. Vārpaugu sakņu sistēma ir diezgan blīva, vairāk atrodas augsnes augšējā slānī. Krustziežiem un citiem augiem, kam ir mietsakne, saknes stiepjas vairāku metru dziļumā. Tātad atšķirīgu augu saknes augsnē sadalās nevienādi – vienas irdina augsnes aramkārtu, citas – sasniedz augsnes apakškārtu un dziļākus slāņus.
• Daudzu starpkultūras augu (sarkanā āboliņa, eļļas rutku, balto sinepju, griķu, facēliju) ātri augošā virszemes masa nosedz augsnes virsmu un neļauj augsnes virskārtai sakristies vai piemirkt spēcīgu nokrišņu laikā.
• Starpkultūras augi ar dziļām saknēm (tauriņzieži, šaurlapu lupīnas, parastās facēlijas un citi) irdina augsni, palielina aerāciju, padara intensīvu barības vielu un mitruma apmaiņu starp aramkārtu un slāni zem tās. Starpkultūras augu saknes, irdinot augsni un samazinot tās sablīvējumu, vienlaikus uzlabo augsnes aerāciju, mitruma režīmu, pozitīvi ietekmē augsnes struktūru. Starpkultūras augu saknes aiztur augsnē mitrumu un aktivizē augsnes mikroorganismu darbību, sadala augu atliekas un salipina augsnes drupatas stabilos agregātos.
• Augsnes struktūru visvairāk uzlabo pasējas starpkultūras augi (to augšanas laiks ir garāks) – sarkanais āboliņš, parastā kamolzāle, daudzziedu airene, mazliet mazāk – pasējas augi (baltās sinepes vai eļļas rutki).