Krotalārijas SUNHEMP

Gara auguma, viengadīgu pākšaugu, kas piemēroti zaļmēslojumam, augsnes uzlabošanai, nematožu ierobežošanai un lopbarībai vai šķiedras iegūšanai, krotalāriju šķirne

• Viengadīgi
• Īsās dienas augi
• Ātri aug
• Augi 1–2 m gari (tropu apstākļos var izaugt līdz 4 m gari), virszemes sausās biomasas raža var sasniegt līdz pat 10 t no ha, izaug 60–90 dienās)
• Var sazaroties
• Stublāji var izaugt līdz 2 cm diametrā, cilindriski, šķautņaini
• Lapas – vienkāršas, spirālveidīgi izvietotas ap stublāju, 4–13 cm garas x 0,5–3 cm platas
• Sakne – mietsakne, ar labi attīstītām sānu saknēm
• Ziedēšana – indeterminanta (ziedēšanas laiks nenoteikts / nebeidzas)
• Baktērijas uz saknēm uzkrāj slāpekli, augi augšanas laikā absorbē daudz CO₂
• Sazaroti un salikti gumiņi – līdz 2,5 cm gari
• Ziedi – dzelteni
• Auglis – pāksts – 3–6 cm gara, 1–2 cm diametrā
• 1 kg ir 18000–35000 sēklu
• 1000 sēklu svars – apmēram 36,68 g
• Sēklas – 6 mm garas, tumši brūnas-melnas
• Nogatavojušās sēklas pākstīs grab, izbirst no pākstīm
• Augi ir jutīgi pret salu, sāļainību
• Šiem augiem var uzbrukt dažādi kaitēkļi, slimību izraisītāji, vīrusi un nematodes, taču tie nerada ievērojamus ekonomiskus zaudējumus

Piemēroti augsnes uzlabošanai:

• piemēroti augu sekas dažādošanai
• Ļoti labi aug bez kopšanas /ar nelielu kopšanu
• Audzējot kā segaugu, pasargās no augsnes erozijas, saglabās ūdeni augsnē, sniegs daudz organisko vielu
• Audzējot kā starpkultūru, iespējams iegūt lielu zaļmasas ražu
• Var izaugt 6–10 t/ha biomasas un uzkrāt līdz 120–140, pat 336 kg slāpekļa/ha
• Lai izaudzētu biomasu un uzkrātu slāpekli, nepieciešams audzēt 8–12 nedēļas
• Viegli pielāgojas jebkādiem augsnes apstākļiem (auglīgai vai neauglīgai augsnei)
• Saknes irdina augsni, samazinot augsnes sablīvēšanos
• Sējuma blīvā lapotne nomāc nezāles – palīdz ierobežot nezāles
• Augi izturīgi pret sakņu pangu nematodēm (root-knot nematodes)
• Nopļautos augus kā mulču var atstāt sadalīties uz augsnes virskārtas (nav nepieciešams iestrādāt augsnē, var izmantot bezaršanas augsnes apstrādes tehnoloģijās), sadaloties atbrīvo N, P, K, Ca un Mg
• Ļoti piemēroti mulčēšanai, ja audzē netālu no izmantošanas vietas, piemēram, starp dārzeņu dobēm vai augļu koku rindām Augus mulčēšanai vislabāk sēt tur, kur grib ierobežot nezāļu sēklu dīgšanu
• Lielākā daļa barības vielu uzkrāta lapās un ziedos, tāpēc zaļmēslojumam vai organiskai mulčai vislabāk izmantot augus ziedēšanas sākumā – pilnas ziedēšanas fāzē
• Metode, kas tiek izmantota pļaušanai un iestrādāšanai, var ietekmēt slāpekļa sadalīšanās ātrumu un mineralizāciju atkarībā no tā, cik augu biomasa ir nebojāta un vai tā tiek atstāta uz augsnes virsmas vai iestrādāta augsnē. Lai gan precīzi slāpekļa daudzumi pēc tam, iesētajiem sējumiem ievērojami atšķiras atkarībā no vietas un augšanas faktoriem, ir pierādīts, ka tam ir pozitīva ietekme uz ražu. Kopējo slāpekļa izskalošanos var samazināt, augsnē iestrādājot augus, palielinot organisko vielu daudzumu augsnē. Tomēr slāpekļa izskalošanās var palielināties arī tūlīt pēc ražas novākšanas un ātras augu atlieku sadalīšanās.

Piemēroti atsevišķu nematožu iznīcināšanai:

• Krotalārijas var ierobežot augu parazītiskās nematodes, piemēram, sakņu nematodi(Meloidogyne incognita), nematodi (Rotylenchulus reniformis), kā arī nematodi (Radopholus similis), sakņu nematodi, (Heterodera glycines),ražojot aleloķīmiskas vielas, kas izjauc nematožu dzīves ciklus. Šie augi nav nematožu saimnieki un veicina antagonistisku mikroorganismu un derīgo nematožu augšanu.
• Kaitīgo nematožu populāciju var samazināt dažas nedēļas pēc tam, kad augsnē iestrādātas krotalārijas. Tāpēc krotalārijas  izmanto kā priekšaugu augiem, kas jutīgi pret nematodēm.

Piemīt alelopātiskas īpašības:

• Izdala alelopātiskus savienojumus, kas ir toksiski atsevišķām nematodēm
• Izdala alelopātiskus savienojumus, kas kavē arī atsevišķu nezāļu sēklu dīgšanu
• Ja krotalārijas izmanto kā segaugu / starpkultūru, ir svarīgi ņemt vērā, ka nākamā kultūra jāsēj vēlāk, ņemot vērā atlieku aleloķīmisko iedarbību nākamā sējuma sēklām
• Krotalārijas vislabāk piemērotas augu sekā ar kultūraugiem, kas panes aleloķīmiskās vielas, vai arī tad, ja pirms nākamās sējas ir pietiekami ilgs laiks, lai atliekas sadalītos

Piemērotas organiskā mēslojuma sagatavošanai:

• Krotalārijas nopļaut, izžāvēt un saglabāt biomasu, lai vēlāk to izmantotu mēslošanai, taču tas prasa laiku un papildu darbu. Tomēr tam ir potenciāls kā organiskam slāpekļa mēslošanas līdzeklim, kas satur zināmu N daudzumu.
• Augiem, kas nopļauti ziedēšanas sākuma fāzē, N:P:K attiecība ir 3:1:2 (138 kg N, 47 kg^P₂^O₅ un 90 kg^K₂^O)

Piemērots daudzkomponentu sējumiem:

• Lielo krotalāriju kopproteīna saturu var papildināt ar viengadīgām graudzālēm, kurās parasti ir vairāk cukura
• Krotalārijas ātrās augšanas dēļ piemērotas vasaras viengadīgiem maisījumiem ar sorgo, Sudānas zāli un īsto sāri
• Krotalārijas bieži audzē kopā ar sorgo un Sudānas zāles hibrīdu(Sorghum bicolor x S. bicolor var. sudanense). Šādai kultūraugu kombinācijai ir vairākas priekšrocības. Sorgo un Sudānas zāles hibrīds savāc lieko slāpekli no augsnes un izaudzē biomasu ar lielu C:N attiecību. Augu maisījums var palielināt kopējo biomasu un daudzveidību, kas labvēlīgi ietekmē barības vielu ciklu un augsnes mikroorganismus.
• Tā kā krotalārijas fiksē slāpekli, jūs varat samazināt N mēslošanas līdzekļu daudzumu maisījumiem

Piemērotas izmantošanai kā kulisu augi:

• Var izmantot kā kulisu augus tāpat kā kukurūzu
• Var audzēt ežās starp kokiem / krūmiem. Tās var nopļaut un izkaisīt kā mulču starp koku rindām
• Augus var izmantot aizsardzībai pret vēju jutīgām dārzeņu un mazu koku / krūmu sējumiem
• Krotalārijas ievērojami samazina vēja ātrumu, bet, lai samazinātu ēnu, tos ieteicams nopļaut 60–90 dienas pēc sējas, kamēr tie neveido pārāk lielu ēnu
• Krotalāriju kulises kavē arī kaitēkļu pārnēsātāju pārvietošanos, ierobežo slimību izplatīšanos

Piemērotas lopbarībai (lai sniegtu precīzākus ieteikumus, būtu nepieciešami izmēģinājumi un pētījumi Lietuvā):

• Lopbarībai piemērotas olbaltumvielām bagātās lapas
• Sēklas var saturēt glikozīdus, tāpēc lopbarībā tās nav ieteicams izmantot
• Lapas un stublājus var žāvēt
• Šos augus vajadzētu pļaut siena vai zaļmēslojuma iegūšanai, kad augi ir agrīnā ziedēšanas fāzē (augi ir 1,5–2,5 mēnešus veci)
• Krotalāriju sējumā var ganīt liellopus, kazas un aitas. Vēsturiski krotalārijas tika uzskatītas par lieliskiem augiem kazām un citiem mazajiem atgremotājiem. Šā iemesla dēļ tās ignorēja gaļas un piena liellopu audzētāji. Tomēr, pareizi apstrādājot lopbarību, krotalārijas var būt barības vielu avots, kas ideāli piemērots gaļas liellopiem, kā arī ganībās slaucamām govīm.
• Ganības var sākt ganīt, kad augi ir izauguši 45 cm gari, aptuveni 45 dienas pēc sējas. Lapas ir kvalitatīvas, stublāju kvalitāte daudz zemāka. Tomēr stublāji nodrošina šķiedrvielas, kas nepieciešamas atgremotāja dzīvnieka priekškuņģa funkcionēšanai. Lai saglabātu un maksimāli uzlabotu lopbarības kvalitāti, svarīga lapu un stublāju attiecība.
• Krotalārijas ir piemērotas ierobežotai ganīšanai (no vienas līdz trim stundām dienā). No sākuma dzīvniekiem krotalārijas var nepatikt, bet vienas līdz trīs dienu laikā tie sajutīs krotalāriju garšu.

Kā lopbarība barošanai:

• Labs olbaltumvielu avots
• Lapas satur aptuveni 4–5 % N, kas atbilst aptuveni 25–30 % olbaltumvielu un 65–80 % kopējo sagremojamo barības vielu, 22–28 % NDF, 22–27 % ADF
• Stublājos ir aptuveni 1,3–1,7 % N, kas atbilst apmēram 8–10 % olbaltumvielu, 74–76 % NDF, 64–65 % ADF
• Plaši izmanto ganīšanai un barošanai
• Izmanto kā barību savvaļas dzīvniekiem (briežu ganībām)
• Ieteicams ganīt, kad augi ir aptuveni 0,45–0,90 m gari
• Praksē vēl nav novērotas nekādas blakusparādības
• Jaunākie daudzu lauksaimniecības universitāšu pētījumi pierāda, ka šos augus ir droši izmantot ganīšanai. Ar tiem var barot mazos (brieži, aitas, kazas u. c.) un lielos atgremotājus (govis un buļļus)
• Lapas un stublājs nav toksiski
• Īpaša uzmanība vajadzīga ganot, jo pārmērīga barošana var izraisīt svara samazināšanos. Tātad 2–3 stundas ilga ganīšana dienā ir ieteicama tikai tādā gadījumā, ja sējums ir bez nezālēm un apsēts ar kvalitatīvu sēklu
• 24.–25. dienā pēc sējas var sākt ganīt, jo šajā laikā lapas ir bagātas ar olbaltumvielām un šķiedrvielām
• Ganīšana būtu jāsāk, kad augi sasniedz 45 cm augstumu, un jāpabeidz, kad augi sasniedz 1,8 m augstumu, vai tad, kad tie sāk ziedēt
• Liela auguma dzīvnieki var apēst stublāju un traucēt auga ataugšanu, tāpēc dzīvnieki jāaizvāc, tiklīdz augi ir noēsti līdz 0,45 cm augstumam, jo pārmērīga noganīšana var iznīcināt augus
• Atlikumus no pēc noganīšanas var izmantot kā zaļmēslojumu pirms citu kultūru sēšanas
• Kā lopbarība nopļautas vai noganītas piemērotas govīm, teļiem, aitām, briežiem, trušiem, kad ir līdz 1 m augstumam, ganīt drīkst ne ilgāk par 2 stundām.

Piemērotas šķiedras ieguvei:

• Krotalārijas audzē arī izturīgās šķiedras – doņu krotalārijas dēļ, ko iegūst no lūksnes. Šķiedra ir izturīgāka par džutu.
• No šķiedras izgatavo virves, dziju paklājiem, cigarešu papīru, augstas kvalitātes mīksto papīru, zvejas tīklus, maisus, audeklus un auklas
• Šo augu šķiedra ir stiprāka, kad tā ir mitra, tā ir samērā izturīga pret miltrasu, mitrumu un sāļā ūdenī dzīvojošiem mikroorganismiem
• Tā ir viena no senākajām zināmajām šķiedrām Indijas subkontinentā, minēta jau senatnē sanskritā rakstītajā literatūrā
• Indija ir lielākā doņu krotalārijas šķiedras ražotāja, izmantojot to virvju, zvejas tīklu, špagata auklas un grīdas paklāju izgatavošanai. Krotalārijas šķiedras ieguvei audzē arī Brazīlijā un Pakistānā. Tomēr pēdējos gados doņu krotalārijas šķiedras ražošana samazinās sintētisko šķiedru ražošanas radītās konkurences dēļ.
• Šķiedras audzēšanai sēj daudz – 96 kg/ha, pat 120–240 kg/ha

Augšanas apstākļi:

• Labākais sēšanas laiks ir tad, kad augsne sasilst līdz 18,3 °C
• Sēšanas laiks – pavasaris / vasara
• Ieteicama sēklu inokulācija ar slāpekļa baktērijām
• Sēšanas dziļums – 2–2,5 cm
• Dažādās izsējas normas atkarīgas no sēklu lieluma un audzēšanas mērķiem
• Dienvidu valstīs izsējas norma, izkaisot – 39–50 kg/ha
• Dienvidu valstīs izsējas norma, sējot ar sējmašīnām – 23–28 kg/ha
• Sējot šos augus augsnes mulčēšanai, dienvidu valstīs izsējas norma ir lielāka – 55–65 kg/ha
• Sēklas dīgst ātri, ja ir pietiekams mitrums un siltums
• Kaitīga ir applūšana 2 nedēļas pēc sadīgšanas
• Pret sausumu izturīga suga, tā var augt tur, kur vidējais gada nokrišņu daudzums ir tikai 200 mm
• Labi piemērotas audzēšanai visdažādākajās augsnēs, ja vien tās ir labi drenētas. Nepanes pārlieku mitrumu vai smagas, mālainas augsnes
• Vislabāk piemērots neitrāls augsnes pH līmenis, bet tā var augt arī augsnēs, kuru pH līmenis ir no 5 līdz 8,4
• Fosfora un kālija mēslošanas līdzekļus lieto atkarībā no augsnes sastāva, atsevišķās vietās ieteicams mēslot33,6 kg/ha N, P₂O₅ un K₂O
• Lai gan Rhizobium baktēriju izmantošana ir ierasta prakse, sējot pākšaugus, biomasas raža izaug arī bez inokulācijas. Inokulācija ar Rhizobium spp. ieteicama maksimālai slāpekļa ražošanai.
• Labi aug siltā un karstā klimatā
• Tas ir visstraujāk augošais tropiskais pākšaugs
• Pirmajās 30 dienās pēc iesēšanas virszemes biomasas pieaugums ir neliels. Tomēr 60 dienu laikā augi var sasniegt 90 cm garumu.
• Ļoti labvēlīgos augšanas apstākļos var izaugt līdz 3–3,6 m 90 dienu laikā
• Ja sēj agrāk un aug ilgāk, augsne iegūst vairāk labuma
• Šie augi ir īsās dienas augi, kas nozīmē, ka ziedēt sāks tikai rudens pusē, kad diena kļūs īsāka. Tomēr salnās aizies bojā, tāpēc augšanas laiks ir ierobežots
• Sacerošanu var veicināt, nopļaujot galotnes
• Lai iegūtu atālu, augi jānopļauj ne zemāk par 30 cm
• Laukā, kur augiem ļauj augt līdz ziedēšanai, tie var zaudēt apakšējās lapas un tāpēc pasliktināties barības sastāvs / lopbarības kvalitāte. Ja zied 80 % krotalāriju, tikai 35–40 % augu biomasas veido lapas.
• Ja augus sēj mitrā augsnē, tie var būt uzņēmīgi pret sakņu puvi. Zvīņspārņu (Lepidoptera) kukaiņu kārtas kukaiņi (galvenokārt kodes un sēklgrauži) var bojāt pākstis, stublājus un lapas. Brieži, mežacūkas un zaķi var baroties sējumu laukos, samazinot vai iznīcinot ražu

Apstākļos, kas atšķiras no šo pētījumu laikā bijušajiem apstākļiem, šķirnes parametri var atšķirties no tiem, kas norādīt šeit