SITO 70

ĪSLAICĪGI NETIRGOJAM

Ļoti agrīna, ražīga, alternatīva rudzu populācijas šķirne zaļajai lopbarībai vai mēslojumam

• Augsta ražība
• Graudu raža – 3,0–3,5 t/ha
• Zaļās masas raža (vārpošanās fāzē) – 10,0–15,0 t/ha, auglīgākās augsnēs – 20,0–22,0 t/ha
• Spēcīga cerošanās
• Lapotne – lapas garas un platas
• Augu augstums vārpošanās laikā – 2 m (ļoti augsti)
• Jutīga pret krišanu veldrē, izvairīties no slāpekļa pārdaudzuma
• Ziemcietīga
• Ļoti izturīga pret galvenajām rudzu slimībām
• 1000 graudu svars – 27–28 g
• Graudi – lieli, tumši zaļi
• Graudi var tikt izmantoti lopbarībai vai tikt novākti nobrieduši miltu ražošanai
• Izmantojama ganībām, sienam, skābbarībai, salmiem, zaļajam mēslojumam
• Lopbarībai izmantojama agri, kamēr vēl nav zāles lopbarībai
• Vārpojoties satur daudz cukuru
• Lopbarībai vislabāk izmantot pēc vārpošanās, kad vēl ir laba sagremojamība un kamēr vēl nav sākuši cietēt
• Zaļajā masā daudz cukura, tādēļ pēc sasmalcināšanas skābbarībai ir piemērota bez žāvēšanas un konservantiem
• Piemērota siena ražošanai
• Fosfora un slāpekļa mēslojums palielinās ražu
• Var sēt atsevišķi vai ar pākšaugiem
• Var sēt gan rudenī, gan pavasarī
• Agri novācot lopbarībai, pēc tās var sēt citus augus
• Rudzi ir mazāk prasīgi pret augšanas apstākļiem nekā kvieši (īpaši pret augsni)
• Panes skābākas, mazāk ražīgas, vieglas augsnes
• Labi aug esot pH 5,3–6,5
• Labi aug smagās mālainās, purvainās un sāļās augsnēs
• Ir labi attīstīta sakņu sistēma, kas iespraucas 1,5–2 metru dziļumā un spēj absorbēt fosforu un kāliju no slikti šķīstošiem savienojumiem
• Iztur temperatūras pazemināšanos augšanas konusa līmenī līdz mīnuss 19–21 °C
• Sēklas sāk dīgt +0,5-2 °C temperatūrā
• Veģetācijas sezona beidzas rudenī un atjaunojas pavasarī, esot jau +3-4 °C temperatūrai
• Ir lieliski piemērota zaļajam mēslojumam
• Izceļas ar unikālām fitosanitārajām īpašībām: aizsargā pret nezālēm (pat pret daudzgadīgajām – vārpatām, pienenēm, gundegām), jo neļauj augt nezāļu dīgstiem
• Dezinficē augsni pēc kartupeļiem (samazina inficēšanos ar nemetodēm)
• Pavasarī rudzi labi aug (iestrādājami zaļajam mēslojumam pavasarī, kad augi ir apmēram 60 cm augsti, 3–5 cm dziļumā)
• Jauni augi ātri sadalās un bagātina augsni ar organiskām vielām un minerālvielām (galvenokārt, slāpekli un kāliju)
• Iestrādātā masa ir ap 3–5 kg/m², kas atbilst vidējai mēslojuma devai
• Rudzi pļaujami atliekot pusotru-divām nedēļām līdz pamatkultūras sēšanai (ja gaiss sauss, tad ieilgs līdz brīdim, kad zaļā masa būs sadalījusies līdz pieejamām barības vielām)
• Rudzu, kā „zaļā mēslojuma”, izmantošanas trūkums ir spēcīga sausinošā ietekme uz augsni, tādēļ labāk tos audzēt esot pietiekamam mitrumam
• Rudenī būtu nepieciešams iesēt tā, lai līdz stabilu salnu sākumam augi spētu sasniegt 20–25 cm augstumu